15.04.20

Leimaņu muiža (Leymansberg, Nervensberg) Kaives pagastā








                                          (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmo reizi Leimaņi  minēti  jau zviedru arklu revīzijas dokumentos. 19. gadsimta nogalē Leimaņu muižā attīstījās saimnieciskā un kultūras dzīve, kad vairāksolīšanā muižu īpašumā iegūst Jānis Šīrons.
Muižas kompleksā ietilpa laidari ar sviesta pagrabiem, kalpu māja, dārznieka māja, šķūņi, klēts, smēde un krogs. Tai bija arī alus brūzis un dzirnavas, kurās darbojās vilnas kārstuve, kokzāģētava...
Līdz mūsdienām ir saglabājusies Leimaņu muižas ēka, kalpu māja un parks, bet, ne sākotnējā izskatā. Rakstnieks Jonāss Miesnieks savā romānā „Klaucēnu kundzenes meita” ir tēlaini aprakstījis Leimaņu muižas dzīvi.
Leimaņu muiža piederēja latviešiem, kas bija veicinošs faktors kultūras dzīves attīstībai. Jau līdz 1922. gadam Leimaņos pastāv dziedāšanas un teātra pulciņš kopā ar savu kori. 1922. gadā tiek dibināta Leimaņu izglītības biedrība, kuras valdes priekšsēdētājs ilgus gadus ir Augusts Bračs.
Padomju okupācijas laikā pārbūvēta, ar tā laika atribūtiku, izmantota dažādām vajadzībām. Šobrīd (2020) muižas komplekss samērā labi apkopts, tā apkārtnē plešas parks un teritorija ir privātīpašums.

Adrese: Vecpiebalgas novads, Kaives pagasts, Leimaņi