(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
13. gadsimta vidū Lieljumpravā bija arī baznīca.
Nav zināms, kur tā atradās, tāpat nav zināms, kur bija klostera celtnes. Ir
ļoti senas teikas par kādu baznīcu lielā purva malā pie Lielvārdes robežām,
netālu no kādreizējam Vangu-Salu mājām. Taču ir zināms, ka līdz ar muižas
saimniecības veidošanos, uzcelta neliela kapela Daugavas malā pie muižas.
1577.gadā tā bijusi starp tagadējām Pūcēm un muižu. Tur bijusi arī kapsēta, kas
saglabājusies ilgāk par karos nopostīto baznīciņu. Ir bijis laiks, kad draudzei
bērnus jāved kristīt uz Aizkraukli, Lielvārdes baznīca arī tajā laikā
nopostīta, vai arī pāri Daugavai uz Lindes — Birzgales baznīcu. Atkārtoti
Lieljumpravas baznīca atjaunota iepriekšējā vietā, taču 1675. gadā mācītājs
sūdzas, kā baznīcai nav zvana un tornis draud sagāzties, nav arī dievkalpojumam
nepieciešamo piederumu, pie tam baznīca reizēm cieš lielos plūdos. Kad beidzot
1741.gadā ir nolemts celt jaunu baznīcu, to ceļ augstāk krastā, aiz muižas,
tagadējā vietā. Tā ir koka celtne, bet uz augstiem mūra pamatiem. Tā kā ar
1773.gada dekrētu bija aizliegta mirušo
apbedīšana pie baznīcas, tad kapsēta te bijusi neliela, īslaicīga, vienīgi pašā
baznīcā zem grīdas vēl reizēm apglabāts kāds, kas varējis labi samaksāt.
1830.gadā uzcelta neliela mūra baznīca, 1865.gadā paplašināta divreiz lielāka.
1872.gadā tai uzcelts skaists tornis. Šo baznīcu sagrāva I Pasaules karš.
1931.—1934. g. baznīcu atjaunoja, patiesībā uzcēla gandrīz pilnīgi no jauna pēc
T.Hermanovska projekta. Otrais pasaules karš to neizpostīja. Taču pēckara
“miera” gadi nesa baznīcai vairāk posta nekā pats karš. Baznīca, viena no
skaistākajām, ja ne pati skaistākā Jumpravas celtne, tika grauta un postīta,
nospridzinot visu torņa daļu, pārvēršot to par noliktavu aiznaglotiem logiem.
20.gadsimta deviņdesmitajos gados draudze uzsāka baznīcas atjaunošanu,
piebūvēts arī stilizēts tornītis.
Adrese: Lielvārdes novads, Jumpravas pagasts, Dzelmes
