(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Livonijas ordeņa pils ar stipru priekšpili, varenu aizsardzības mūri, vaļņiem un grāvjiem ir bijusi pirmais Livonijas ordeņa nocietinājums upes Gaujas labajā krastā. Pils celta 13. gadsimtā, iespējams, senas latgaļu pils vietā. Tai izvēlēta stratēģiski piemērota atrašanās vieta, jo no iebrucējiem pili pasargāja arī Gaujas stāvais krasts un Rātsupītes dziļā grava. Ziemeļu kara laikā 1702. gadā pilsētā iebruka cara Pētera I karaspēks un aizdedzināja pilsētu, kā arī sagrāva pili. Pilsētas iedzīvotājiem tika atļauts tās mūru akmeņus izmantot kā būvmateriālus savu ēku celšanai, tāpēc vēl šobrīd namus Rīgas ielā balsta arī senie laukakmeņi no Livonijas ordeņa pils.
No galvenās pils līdz mūsdienām saglabājušies nelieli ārējā mūra fragmenti. Gandrīz divu stāvu augstumā daļēji ir saglabājies pirmās priekšpils rietumu, dienvidrietumu un ziemeļrietumu malas apkārtmūris. Rietumu mūrī vēl redzamas trīs lielas logailas. Priekšpils ziemeļu mūra augšmalā bijusi sargeja, kas tagad saglabājusies ap 5 m augstumā un no kuras redzamas vēl dažas šaujamlūkas.
1938.gada “Jaunākās ziņas” raksta: “Tālavas senatnes pētīšanas biedrība, ko vada sabiedriskais darbinieks H. Enzeliņš, stājusies pie līdzekļu vākšanas izrakumu darbu turpināšanai Valmieras pilskalnā. Sabiedrības atsaucība šim pasākumam ļoti dzīva. Lielākos ziedojumus nodevuši: laikraksta “Val mierietis" izdevniecība - 1000 ls, Bal tijas patērētāju b-ba — 500 ls, bijušie kreisskolnieki — 500 ls, Valmieras pils. valde — 200 ls, Valmieras ģimnāzija — 113 ls, Valmieras tirdzn. rūpniec. darbinieku b-ba — 100 ls, Kārķu piensaimnieku sab-ba — 50 ls, Valmieras apr. vecākais V. Vinters — 50 ls un daudz citi, kopā ap 5000 ls. Ar šiem līdzekļiem Tālavas senatnes pētīšanas biedrība izrakumu darbus tagad atjaunojusi arheologa H. Riekstiņa vadībā. Par izrakumu darbiem Tālavas senatnes pētīšanas biedrības pr-ks H. Enzeliņš izsakās: “Pateicoties Valmieras pilsētas pašvaldības, daudzu organizāciju un pilsoņu atsaucībai, Valmiera ir pirmā vieta mūsu valstī, kur izrakumus izdara ar vietējiem līdzekļiem. Izrakumu nolūks — dot noteiktu atbildi jautājumam, vai bijušās Valmieras ordeņa pils vietā senāk ir atradusies kāda senču pils. Šis uzdevums nav viegls tādēļ, ka, mūra pilis ceļot, vāci izraudzītās vietas piemēroja savām vajadzībām un tās noraka vai uzpildīja. Līdz ar to gāja bojā seno mītņu slāņi ar senlietām un koka celtņu atliekām. Domājams, ka tā tas būs noticis arī Valmierā, jo tās pils pārdzīvojusi neskaitāmus karus, vairākas reizes nopostīta, līdz beidzot aizgājusi bojā.”
Adrese: Valmiera, Bruņinieku iela 4
