Muižas liktenis, it īpaši 18.gadsimtā, bija būt par ķīlu un lielākoties atrasties sieviešu pārziņā.
Jau 1772. gadā muižas īpašniece bija Zasena (Saβ) atraitne Barbara Helena (geb Hirscheydt). 1795.gadā Tiegažos saimnieko Elizabete Mollere (Moller geb. Timm). Dažādos avotos par šo periodu informācija tomēr atšķiras. Ir minēts, ka 1807.gadā ģenerālmajors Andreass fon Zass (Andreas von Saβ) muižu pārdod Rīgas tirgotājam, firmas Georg Wilchelm Schröder & Co līdzīpašniekam Teodoram Šrēderam (von Schröder), kuram piederēja arī muiža Pārdaugavā (sākotnēji viesnīca Jeruzaleme). Pēc pāris gadiem T. Šrēders muižu ieķīlāja Getingenas universitātes absolventam, Dr. med. Johanam Fridriham Bēmam (Böhme). Jāatzīmē, ka no 1790. gada, Limbažu pilsētai bija savs uz vietas dzīvojošs ārsts, kurš apmetās Limbažu pilsmuižā, bet vasaras pavadīja savā lauku īpašumā. 1819.gadā T. Šrēders muižu atpērk, bet 1827.gadā atkal ieķīlā Rīgas lieltirgotājam, namnieku gvardes rotmistram Robertam Holstam (von Holst) uz desmit gadiem.
1838.g. muiža tika norakstīta Fon Holsta mantiniekiem, proti, viņa atraitnei Anetei (geb. Nicolai) un meitai Annai Vilhelmīnei. Īpašums 1857.gadā tika pārdots Fridriham fon Palmštrauham (von Palmstrauch). 1871.gada to manto viņa atraitne Sofija (geb. Boltho von Hohenbach) un trīs meitas – Leontīne Sofija, Paulīne Anna un Anna Aleksandra, kuras muižu ieķīlāja bijušajam rotmistram Aleksandram fon Palmštrauham . Pēc viņa nāves muiža kā kopīgs ķīlas īpašums tika norakstīta viņa mantiniekiem – Leontīnei (von Hirscheydt), Augustei (Ungern-Sternberg) un Fridriha Palmštrauha nepilngadīgajiem bērniem – Sofijai un Annai. Pēc tam muiža vairākas reizes tika likta vairāksolīšanā un tās īpašnieki turpina mainīties.
Muižnieku miteklis celts 19.gadsimta 1.ceturksnī un tā bijusi vienstāva guļšķautņu ēka, kas apjoma ziņā bijusi viena no mazākajām Vidzemē. Novietota dzirnavezera pakrastē, tā atgādināja kompaktu lauku rezidenci. Mūsdienās viss izskatās aizaudzis, nekopts.
Adrese: Limbažu novads, Katvaru pagasts
