(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Pirms 1905.gada ugunsgrēka)
13.gadsimtā
Dzērbene ietilpa Rīgas bīskapijas teritorijā. 14.gadsimtā arhibīskaps Fromholds
fon Fifhūzens uzcēla
nocietinātu mūra pili, kuru izlēņoja vasaļiem. Viens no vasaļiem bija vārdā
Serbin, no kura, iespējams, cēlies Dzērbenes nosaukums. 1577.gadā krievu
karaspēks Ivana Bargā vadībā nopostīja mūra pili un vēlāk šajā vietā izveidojās
Dzērbenes muižas centrs. Laika posmā no 1681.gada līdz 1771.gadam muiža bija
valsts muiža un tika iznomāta dažādiem apsaimniekotājiem. 1771.gadā Katrīna II
muižu uzdāvināja baronam Otto Veismanim fon Veisenšteinam. 1773.gadā to nopērk
Otto brālis Francis Gothards Veismans fon Veisenšteins un tā kļūst par Veismaņu
dzimtas īpašumu.1821.gadā, apprecot Veismaņa meitu Šarloti, par muižas īpašnieku kļūst Georgs fon Loudons. Loudoni arī ir pēdējie muižas īpašnieki.
Muižas ansambļa celtniecība sākta ap 1771.gadu Veismaņu laikā. Kungu mājas
pagraba sienās iebūvēti viduslaiku pils fragmenti. 19.gadsimta otrajā pusē,
kad dažādu lielumu un formu tornīši kļuva par populārāko agrāk celto kungu māju
modernizācijas paņēmienu, Dzērbenes muižas pilij piebūvēts tornis neogotikas
stilā. Par senās viduslaiku pils esamību mūsdienās liecina vien senais
nocietinājumu un aizsarggrāvju reljefs. Tā ir vērtība, kuru būtu vērts
rekonstruēt.
Par
Veisenšteinu dzimtas bagātību var spriest kaut vai pēc pils pārvaldnieka mājas,
kurai ir trīs stāvi. Tajā bija pat zāle, kur pieņemt viesus. Taču dzimtā sākās
ķildas, un te nu kārtējo reizi var teikt, ka nauda laimi nenes. To apstiprina
arī šis stāsts:
«Dzērbenes muižas barons Gotlībs fon Veisenšteins aizbrauc uz balli Cēsīs.
Kādā starpbrīdī kungi iziet ārā parunāties, un tuvākais kaimiņš – Raunas barons
Aleksandrs fon Vulfs – saka dzērbenietim: «Savos 30 gados tu vēl esi vecpuisis.
Ne tev bērnu, nekā, māsas aizprecējušās, ar brāli esi naidā. Kam tos savus
īpašumus atstāsi, vai savai istabmeitai?» Dzērbenes baronam tas ķeras pie sirds
un viņš izsauc Vulfu uz divkauju. Duelis tiek nolikts tādā interesantā vietā kā
pie Velna ozola. Duelī cieš abi strīdnieki, Raunas muižkungs nomirst pēc
nedēļas. Fon Veisenšteins tiek ievainots un ceļā uz pili. Sekundanti –
barons Koskuls un fon Hošheits slepus ienes viņu pilī, ieliek viņam pistoli
rokā, lai tas izskatītos pēc pašnāvības, jo dueļi ir aizliegti ar likumu.
Nākamajā rītā viņu atrod mirušu. Kas vainīgs? Atrod vienu grēkāzi – istabmeitu
Mariju, kura, izrādās, ir bijusi arī viņa mīļākā. Motīvs nav tālu jāmeklē: viņš
aizbraucis uz balli, viņa bijusi greizsirdīga, jo ir bijusi stāvoklī. Marija
tiek uzskatīta par vainīgu un ielikta cietumā. Pēc dažiem mēnešiem sekundantiem
pamostas sirdsapziņa, viņi izstāsta patiesību, taču par vēlu... Marijai ir
piemeties dilonis, un meitene ar visu bērniņu mirst. Tagad Marijas tēls
vēlu vakaros ir redzēts virs muižas ēkas. Savukārt barons tika apglabāts pils
pagalmā, jo tāda bija viņa griba. Pirms divkaujas uzrakstītajā testamentā viņš
atvainojās saviem vecākiem un visiem, kam darījis pāri, un, juzdamies kā
grēcinieks, nejūtas cienīgs gulēt dzimtas kapenēs. Pirmā pasaules kara laikā
krievu karavīri viņa kapavietu izdemolē un lielgabalu, kas stāv virs tās,
aizved. Muižas iedzīvotāji barona mirstīgās atliekas pārapbedī kapos pie
ģimenes. Kopš tā laika barons vairs nerod mieru.
Ir jūtams, ka līdzās mums pilī vēl kāds dzīvo. Vēlu vakaros
pils kreisajā spārnā un uz kāpnēm, kas ved uz pagrabu, ir dzirdami soļi un
klusa ķēžu žvadzoņa. Kādreiz sargs regulāri gāja skatīties, vai tur kāds ir,
bet tagad viņš pie spoka jau tik ļoti pieradis, ka reiz uz tā rēķina tika
apzagta pils kafejnīca, jo zagļu rosīšanos sargs uzskatīja par spoka izdarībām.»
1905. gada revolūcijas
laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal atjaunoja. Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā muižas
īpašnieki no jauna izpostīto ēku pameta. Pēc 1920. gada agrārreformas Dzērbenes
muižu sadalīja 144 vienībās (no tām 30 bijušās rentes mājas) 1444 ha
kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Dzērbenes, Drustu, Taurenes un Skujenes
pagastu pašvaldībām. No 1927. gada muižas pilī darbojās lauksaimniecības
skola, atjaunošanas darbus pabeidza līdz 1929. gadam.
Pili
ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga
saglabājušies vien muižas vārtu stabi. Dažādā stāvoklī atrodas citas muižas
ēkas. 2010. gadā tika veikta muižas kungu mājas iekštelpu un ārējās fasādes
restaurācija. Pašlaik ēkā atrodas Dzērbenes Tautas nams un mūzikas skola.
Adrese: Vecpiebalgas novads, Dzērbenes pagasts, Dzērbene