18.02.20

Dzērbenes muiža un viduslaiku pils (Serben)





















                                         (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                                   (Pirms 1905.gada ugunsgrēka)

13.gadsimtā Dzērbene ietilpa Rīgas bīskapijas teritorijā. 14.gadsimtā arhibīskaps Fromholds fon Fifhūzens uzcēla nocietinātu mūra pili, kuru izlēņoja vasaļiem. Viens no vasaļiem bija vārdā Serbin, no kura, iespējams, cēlies Dzērbenes nosaukums. 1577.gadā krievu karaspēks Ivana Bargā vadībā nopostīja mūra pili un vēlāk šajā vietā izveidojās Dzērbenes muižas centrs. Laika posmā no 1681.gada līdz 1771.gadam muiža bija valsts muiža un tika iznomāta dažādiem apsaimniekotājiem. 1771.gadā Katrīna II muižu uzdāvināja baronam Otto Veismanim fon Veisenšteinam. 1773.gadā to nopērk Otto brālis Francis Gothards Veismans fon Veisenšteins un tā kļūst par Veismaņu dzimtas īpašumu. Īpašnieks uzsāka pils ansambļa celtniecību. Kungu mājas pagraba sienās iebūvēti viduslaiku pils fragmenti.  19.gadsimta otrajā pusē, kad dažādu lielumu un formu tornīši kļuva par populārāko agrāk celto kungu māju modernizācijas paņēmienu, Dzērbenes muižas pilij piebūvēts tornis neogotikas stilā. Par senās viduslaiku pils esamību mūsdienās liecina vien senais nocietinājumu un aizsarggrāvju reljefs. Tā ir vērtība, kuru būtu vērts rekonstruēt.
Par Veisenšteinu dzimtas bagātību var spriest kaut vai pēc pils pārvaldnieka mājas, kurai ir trīs stāvi. Tajā bija pat zāle, kur pieņemt viesus. Taču dzimtā sākās ķildas, un te nu kārtējo reizi var teikt, ka nauda laimi nenes. To apstiprina arī šis stāsts:
  «Dzērbenes muižas barons Gotlībs fon Veisenšteins aizbrauc uz balli Cēsīs. Kādā starpbrīdī kungi iziet ārā parunāties, un tuvākais kaimiņš – Raunas barons Aleksandrs fon Vulfs – saka dzērbenietim: «Savos 30 gados tu vēl esi vecpuisis. Ne tev bērnu, nekā, māsas aizprecējušās, ar brāli esi naidā. Kam tos savus īpašumus atstāsi, vai savai istabmeitai?» Dzērbenes baronam tas ķeras pie sirds un viņš izsauc Vulfu uz divkauju. Duelis tiek nolikts tādā interesantā vietā kā pie Velna ozola. Duelī cieš abi strīdnieki, Raunas muižkungs nomirst pēc nedēļas. Fon Veisenšteins tiek ievainots un ceļā uz pili. Sekundanti – barons Koskuls un fon Hošheits slepus ienes viņu pilī, ieliek viņam pistoli rokā, lai tas izskatītos pēc pašnāvības, jo dueļi ir aizliegti ar likumu. Nākamajā rītā viņu atrod mirušu. Kas vainīgs? Atrod vienu grēkāzi – istabmeitu Mariju, kura, izrādās, ir bijusi arī viņa mīļākā. Motīvs nav tālu jāmeklē: viņš aizbraucis uz balli, viņa bijusi greizsirdīga, jo ir bijusi stāvoklī. Marija tiek uzskatīta par vainīgu un ielikta cietumā. Pēc dažiem mēnešiem sekundantiem pamostas sirdsapziņa, viņi izstāsta patiesību, taču par vēlu... Marijai ir piemeties dilonis, un meitene ar visu bērniņu mirst. Tagad Marijas tēls vēlu vakaros ir redzēts virs muižas ēkas. Savukārt barons tika apglabāts pils pagalmā, jo tāda bija viņa griba. Pirms divkaujas uzrakstītajā testamentā viņš atvainojās saviem vecākiem un visiem, kam darījis pāri, un, juzdamies kā grēcinieks, nejūtas cienīgs gulēt dzimtas kapenēs. Pirmā pasaules kara laikā krievu karavīri viņa kapavietu izdemolē un lielgabalu, kas stāv virs tās, aizved. Muižas iedzīvotāji barona mirstīgās atliekas pārapbedī kapos pie ģimenes. Kopš tā laika barons vairs nerod mieru.
Ir jūtams, ka līdzās mums pilī vēl kāds dzīvo. Vēlu vakaros pils kreisajā spārnā un uz kāpnēm, kas ved uz pagrabu, ir dzirdami soļi un klusa ķēžu žvadzoņa. Kādreiz sargs regulāri gāja skatīties, vai tur kāds ir, bet tagad viņš pie spoka jau tik ļoti pieradis, ka reiz uz tā rēķina tika apzagta pils kafejnīca, jo zagļu rosīšanos sargs uzskatīja par spoka izdarībām.»
1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal atjaunoja. Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki no jauna izpostīto ēku pameta. Pēc 1920. gada agrārreformas Dzērbenes muižu sadalīja 144 vienībās (no tām 30 bijušās rentes mājas) 1444 ha kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Dzērbenes, Drustu, Taurenes un Skujenes pagastu pašvaldībām. No 1927. gada muižas pilī darbojās lauksaimniecības skola, atjaunošanas darbus pabeidza līdz 1929. gadam.
Pili ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga saglabājušies vien muižas vārtu stabi. Dažādā stāvoklī atrodas citas muižas ēkas. 2010. gadā tika veikta muižas kungu mājas iekštelpu un ārējās fasādes restaurācija. Pašlaik ēkā atrodas Dzērbenes Tautas nams un mūzikas skola.

Adrese: Vecpiebalgas novads, Dzērbenes pagasts, Dzērbene