Burtnieku varoņu birzs un Brīvības piemineklis

(Pieminekļa atklāšana 1937.gadā un pēc tam)

(Fotografēts 2019.gadā)     

                                                     (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Varoņu birzi te izveidoja 1934.gadā, kurā katram kritušajam iestādīja vienu ozolu. 1937.gadā uzstādīja pieminekli.

1937.gada “Aizsargs” publicē rakstu par pieminekļa atklāšanu: “Plašas svinības 15. augustā notika Burtniekos, kur sab. lietu ministrs A. Bērziņš atklāja pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušajiem varoņiem. Šo svētku sarīkošanā aktīvu dalību ņēma Burtnieku, Jaunburtnieku un Rencēnu nodaļas. Aizsargi sagaidīja ministru un stāvēja goda sardzē pie pieminekļa. Pieminekli atklājot, ministrs starp citu uzsvēra: «Man prieks, ka teiksmainā  Burtnieku ezera krastā dzīvo vēl seno varoņu gars un piemiņa. Ja mēs šinī akmenī lasīsim ne tikai vārdus, kas tur iekalti, bet skatīsim latvju tautas grūtības un ceļus gadu simteņus garās nebrīvības dienās, tad mēs gaiši redzēsim savus nākotnes uzdevumus. Latvija nedzīvos vienu gadusimteni, bet neskaitāmus gadu simteņus, jo tauta, kas prot cienīt savu dzimteni un varoņus, mūžam nemirs.» Pēc tam atklājās tēlnieka Nikolaja Maulica (arī viņš bija brīvības cīņu dalībnieks)  granītā kaltā skumjā latvju jaunava, kas noliekusi galvu pār kritušo varoņu vārdiem.
Sveicienus nesa un krāšņu vaiņagu nolika 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris plkv. Šepko. Svinības noslēdza koncerts Burtnieku tautas namā. Vakarā dziedāja arī Burtnieku nodaļas koris.”

Piemineklis ir 3 metrus augsts, tajā iekalti visu Burtnieku draudzes kritušo locekļu vārdi. Uzraksts pieminekļa pakājē - “Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pasaules karā kritušie Burtnieku draudzes dēli”. Piemineklī iekalti 31 burtniecieša, 13 rencēniešu un 12 jaunburtnieciešu vārdi. Kopā 56 kritušo vārdi.

1964. gadā čeka bija likusi pieminekli novākt un Varoņu birzi nozāģēt, bet burtniecieši vienmēr bijuši ar latvisku garu un patriotiski noskaņoti. Viņi nav šo rīkojumu izpildījuši. Daudzi riskēja ar savām dzīvībām, tomēr izdevās izglābties un pieminekli nosargāt. Burtnieku pagastā un arī kaimiņos pie varas bijuši labsirdīgi, saprotoši cilvēki, bez ļauniem nodomiem. Bet pieminekļa kopšana, kaut minimāli, tomēr notika arī visu padomju laiku. Jau no padomju iekārtas sākuma pieminekli kopa Marta Devīte ar dēlu Egonu. Par pārāk saaugušiem un resniem kokiem Z. Skrastiņu informēja skolotājs J. Bikše, un koki tika apzāģēti. Visu padomju laiku par pieminekli rūpējās to laiku daiļdārzniece Z. Skrastiņa un Burtnieku dārzkopju un biškopju biedrība Sākoties 3. Tautas atmodai, piemineklis atkal tika celts godā, un nu varējām rūpēties atklāti. Būvfirma „Ekers" (vadītājs I. Pumpurs) no krāsainām flīzēm izveidoja celiņu līdz piemineklim un ap to. (tā raksta Atis Skalbergs)

Adrese: Burtnieku novads, Burtnieku pagasts, Krogzemji