(2017.gada foto)
Līdz mūsdienām
muižas nosaukums pat apkārtējo māju nosaukumos nav saglabājies. Izskatās, ka arī
no ēkām nekas liels nav saglabājies.
“Brīvā zeme” 1938.gadā raksta: “Nelielā Zvirgzdes upīte ar saviem līkumiem un stipru kritumu deva pietiekoši lielu dzinējspēku dzelzscepļa vajadzībām. Sākumā hercogs Jēkabs Vecmuižā gribēja nodibināt parastu čuguna lietuvi, bet kad 1654. gadā Zvirgzdes upi uzdambēja, ūdens appludināja vairāk kā piekto daļu Režu muižas tīrumu. To Butlars ziņoja hercogam un prasīja dambja noārdīšanu. Bet hercogs lietu saprata: viņš Butlaram piesolīja Dzelzs muižu Auces draudzē. Abi izlīga un hercogs Režos nodibināja plašu rūpniecības centru. Tur atradās ceplis ar čuguna lietuvi, enkuru kaltuvi, lielgabalu un zvanu lietuvi, šauteņu darbnīcu. Tagadējā pasta kantora tuvumā uzcēla naglu kaltuvi, bet blakus ceplim bija izrakta skanste un iekārtots lielgabalu šaušanas lauks. Jēkaba flotes kuģi 1654.—1658. g. saņēma no Vecmuižas ap 600 lielgabalu. Daudzi Kurzemes kuģi, braucot uz Holandi vai Dāniju pēc precēm, atstāja hercoga Jēkaba Kopenhāgenas aģenta noliktavā daļu sava apbruņojuma. Tādā ceļā tur ar laiku sakrājās vairāk kā 300 smagu lielgabalu. To ievēroja arī Dānijas iestādes, un kad zviedru karalis Kārlis Gustavs 1658. gadā pēkšņi uzbruka Kopenhāgenai, daļu no šiem Kurzemes lielgabaliem izlietoja dāņu galvaspilsētas vaļņu apbruņojumam. Arī daudzi Kurzemes un Zemgales baznīcu zvani lieti Vecmuižā. Jau 10 gadu pēc hercoga nāves Vecmuižas smagā rūpniecība sāka nīkuļot. Uznākot lielajam Ziemeļu karam ceplis izbeidza darbus. Režu Zvirgsdes dambis vairs neizturēja ūdens spiedienu un 1711. gada pavasara plūdos tika iznīcināts.”
Adrese: Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
