Ružu muiža senāk piederēja grāfam Pālenam, kurš to izrentēja. Visas zemes kopplatība ap 1300 pūrvietas. Audzēja un pārdeva visvairāk kviešus un rudzus, tāpat dābola sēklas. Zemi rentnieku laikos apstrādāja deputāti un tā sauktie zemes kalpi. Kopā ar rentnieku, muižas kalpiem un citiem algotiem strādniekiem Ružu muiža uzturēja un deva maizi ap 130 cilvēkiem.
Tagad šī muiža sadalīta 30 jaunsaimniecībās, apm. 40—54 pūrvietu lielās. Arī tagad visvairāk ražo labību, izņemot dažās, tipiski lopkopības virzienā noorganizētās saimniecibās. Pirms kara visā Ružu muižā ražoja gadā ap 2460 kvintaļu (15 000 pudu) labības, tagad katras saimniecības labības izkūlumu var rēķināt uz 82 kvintali (500 pudiem), vai kopā visa agrākā muižas platība arī tagad dod tos pašus 2460 kvintalus (15.000 pudus) labības. Agrāko 130 cilvēku vietā no šīs zemes tagad pārtiek 165 cilvēki, agrāko 30 zirgu vietā iztur 60 zirgus, 100 slaucamo govju vietā — 155, tikai brīvlopu skaits nav mainījies. Stipri pieaugusi piensaimniecības produktu ražošana. Labākā piena laikā tagad nosūta vietējai koppienotavai 35—40 kannu piena dienā, agrāk muiža nosūtija tik 20—25. Sliktākā laikā jausaimnieki nosūta ap 20 kannu, bet muižai tad piena ražas nokrita uz 7—9 kannām. Pieņemot zemes vērtības skaitli pirms kara un pēdējos gados vienu un to pašu, muižas vērtība tagadējā sadalījumā stipri pieaugusi: saimniecibās ieguldīts daudz vairāk
kapitāla, nekā agrāk, visvairāk gan ēkās. bet pieauguši arī ražojošie kapitāli. (“Zemkopis”, 1928)
Ar Ružu muižas apkārtni saistās arī kāda laupīšana, par ko rakstīts 1925.gada presē: “21. janvārī, plkst. 16—17, vēl gaismā, uz Jelgavas Žagares lielceļa, apm. 28—30 klm. no Jelgavas un 1 klm. no Kalnamuižas, Melnā kroga meža ielejā, piepeši no grāvja izlēcis kāds maskojies, ar revolver un šauteni bruņojies vīrietis un, apdraudēdams ar revolveri vairākus ceļa braucējus, tos aizturējis, izkratījis un aplaupījis. Par cietušiem uzdevās sekošie : Jānis Lācis 52 g. v., Bukaišu pag. Krieviņu māju pārzinis, kuram nolaupīti Ls.300; Jānis Grinvalds, 61 g.v., tā paša pag. Lurgaišu māju saimnieks, kuram nolaupīti Ls. 360; Grinvaldam braucis līdz viņa puisis Gustavs Heisters, 51 g.v., kuru laupītājs izkratījis, bet neko nav atradis; Fricis Jaunzems, 29 g. v., Brambergas pag. Muižiņu mājas, kurš vedis uz Mežmuižas pag. Upmalu mājām savu māti Edi Jaunzem, kurus laupītājs abus izkratījis un Fricim Jaunzemam nolaupījis Buldoga sistēmas revolveri un Ls. 46. Laupītājs vēl aizturējis Otiliju Biskap, 43 g. v., bet naudas neatradis, atlaidis. Laupītājs bijis apm.25—30 g. v., vidēja, drīzāk pagara, auguma, paresnu tuklu ģīmi, sārtu sejas krāsu, prāvām, resnām lūpām, iespējams ka bijušas arī mazas apcirptas gaišas ūsas, ģērbies pelēkā (pēc cita apraksta brūnā) gaišā mētelī, galvā apaļa neliela ziemas cepure, kājās it kā garas zeķes, kurās ieautas bikses vai arī bindes un pastalas vai zandales, temēr pēc citu izteicieniem, varbūt arī garie zābaki; seju aizmaskojis ar melnu plivuri ar caurumiem priekš acīm un mutes, apakšā ar fraņām; bruņojies ar kādu prāvu revolveri un īsu šauteni. Pēc augšā minēto pilsoņu aplaupīšanas ļaundaris pārgājis uz apm. 4—5 klm. attālo Jelgavas-Auces lielceļu un tur apm. 200 soļu atstatumā no Ružumuižas, ap plkst. 19, apdraudot ar revolveri, aizturējis no Krimūnu stacijas braucošo jaunsaimnieku Kristapu Bērziņu, 51 g. v. un Olgu Kupče, 24 g. v., pie kam Bērziņam nolaupījis Ls. 100, 10 latu gabalos, bet Kupcei naudas nav bijis. Izdarījis šo laupīšanu, ļaundaris pa to pašu ceļu devies uz Krimūnu stacijas pusi, iepriekš izšaudams 6—7 reizes no revolvera, biedēdams Kristapu Bērziņu, kurš skrējis pa lauku pēc palīdzības uz Ružumuižu. Pēc Kristapa Bērziņa ierašanās Ružumuižā, divi vietējie aizsargi tūliņ devušies pa ceļu uz Krimūnām laupītāju gūstīt, tomēr to nav atraduši, lai gan pielikuši visas pūles. Pēc ziņu saņemšanas par notikušo laupīšanu, policija un aizsargi nekavējoties ielenca visus ceļus, kā arī ziņoja uz robežām, Tukuma, Bauskas, Rīgas un dzelzsceļu policijai. Laupītājs līdz šim nav vēl sagūstīts.”
Adrese: Tērvetes novads, Tērvetes pagasts
