Biržu meiteņu proģimnāzija un Madonas pilsētas vidusskola

                                                       (Foto atrasti internetā - Google)

                                                        (Proģimnāzijas ēka, kad tā pārcēlās uz Madonu)
 

                                        (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Madonas ģimnāzijas dibināšana 1908. gada vasarā bijusi nozīmīgs notikums ne tikai Madonas vēsturē, bet daudz, daudz plašākā mērogā. Kā raksta Atis Meija 1934. gada 19. maijā laikrakstā „Jaunākās Ziņas", Madonas (Biržu) ģimnāzija bijusi pirmā šāda statusa mācību iestāde laukos ne tikai Latvijā, bet arī visā toreizējā Krievijā.
Liels nopelns skolas dibināšanā bija Grašu pagastā dzimušajam skolotājam un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Dāvim, kas sadarbībā ar advokātu Ķempeli 1908. gada pavasarī bija nodibinājis Rīgā Latvijas pretalkohola biedrību un Rīgas Latviešu izglītības biedrību. Būdams izglītības biedrības priekšnieka vietnieks, Jānis Dāvis izstrādāja projektu zēnu un meiteņu vidusskolu atvēršanai. Tā kā Rīgā šo projektu neizdevās realizēt, enerģiskais skolotājs izkaroja atļauju atvērt 4 klašu meiteņu proģimnāziju Sarkaņu pagasta Kalna Sprīzdānos. Te neliela atkāpe no vēstures apraksta. Kad aizbraucu 2019.gada augustā uz Kalna Sprīzdāniem ar domu nofotografēt šo māju, atradu to pilnīgi sagruvušu. Biju tā satriekta, ka aizmirsu to nofotografēt. Pēc tam atradu šīs divas bildes internetā, kur ēka vēl redzama "dzīva". Diemžēl šai vēsturiskajai ēkai dzīve beigusies.

Sākotnējā iecere gan bija šo skolu atvērt Biržos (Madonā), taču Biržos nevarēja atrast daudzmaz piemērotas telpas. Mācības sākās 1908. gada 15. septembrī. Skolas atvēršanu un uzturēšanu finansiāli atbalstīja Jānis Dāvis, advokāti Ķempelis un Cimdiņš, tirgotāji Rozītis un Taube, viesnīcnieks Lazdiņš, aptiekārs Baidiņš u. c. Nākamajā gadā skolas uzturēšanu pārņēma jaunnodibinātā Biržu izglītības biedrība. Meiteņu proģimnāzija 1910. gadā pārcēlās uz Biržiem (Madonu), kur izvietojās Ļaviņa mājā, kas atradās pašreizējā universālveikala vietā. Turpmākajos gados proģimnāzija izauga par septiņklasīgu ģimnāziju, kurai vēlāk pievienoja 8. pedagoģisko klasi.

1913. gadā tai piešķīra valsts skolas tiesības un nosauca par Emīlijas Uttendorfas Biržu sieviešu ģimnāziju. Mācības notika krievu valodā. Sakarā ar toreizējo pārkrievošanas politiku oficiāli skola skaitījās privāta ģimnāzija un Latviešu izglītības biedrības iejaukšanās tās saimniekošanā nebija vēlama. Izglītības biedrība gan esot turpinājusi skolas atbalstu.

1911. gadā Kalna Sprīzdānos atvēra zēnu proreālskolu, ko arī 1913. gadā pārcēla uz Biržiem (Madonu). Abas skolas Madonā aizņēma visas iespējamās telpas, tomēr tās neapmierināja augošās vajadzības. Tika izstrādāts projekts skolas ēkas celšanai. Jānis Dāvis skolas projektēšanai uzaicina vienu no tā laika ievērojamākajiem latviešu arhitektiem Eiženu Laubi, vienlaicīgi meklējot arī pieņemamu būvgabalu. Eižena Laubes projekts paredz uzbūvēt Madonā toreiz Baltijā lielāko skolas namu – trīsstāvu ēku, kurā varētu mācīties 500 skolēnu, turpat būtu kopmītnes un dzīvokļi skolas pārzinim un skolotājiem. Ja skolu pēc šī projekta uzceltu, tā tiešām būtu Madonas rota. Ēkā bez mācību telpām paredzētas trīs zāles – aktu, vingrošanas un ēdamzāle, kā arī tā laika jaunums – elektriskā apgaismošana un centrālapkure. Ar laiku par derīgu tiek atzīta 1/8 pūrvietas (~ 2,2 ha) liela piekalne Lejas Pieterēnu saimnieka Viļuma Vembera zemē. Tā atrodas starp vēlāko Valmieras un Lielo (Saules) ielu, 300 metrus uz ziemeļaustrumiem no kādreizējā tirgus laukuma. Jānis Dāvis nopērk šo zemes gabalu par 885 rubļiem un ir gatavs to atdāvināt skolas vajadzībām. Viņa nosacījums – ja 1913. – 1916. gados uzceļ skolas ēku, viņš zemi atdod un vēl ziedo būvdarbiem arī 1000 rubļu. Skolas būvei šajā gruntsgabalā savu materiālo atbalstu sola arī citi apkārtnes ļaudis. Taču Pirmais pasaules karš izjauc skolas celšanu, kaut gan jau 1912. gadā sāk gādāt laukakmeņus pamatiem un pirmos būvbaļķus.

Kara gados skolai kādu laiku vajadzēja izvietoties Lazdonas mācītājmuižā, Lazdonas muižas pilī, Praulienas draudzes skolā. Kad vācu okupācijas laikā 1918. gada rudenī tā atgriezās Biržos, meiteņu skola atkal izvietojās Ļaviņa mājā un Leivēra krogā - Rīgas ielā 4, bet zēnu proreālskola - Kumsāra mājā Rīgas ielā 1.

Neilgajā komunistu valdīšanas laikā nomainīja skolas vadību un nosaukumu - proģimnāzija kļuva par 2. pakāpes darba skolu. Tā pastāvēja līdz 1919. gada 4. jūnijam, kad Biržos ienāca Valmieras kājnieku pulka karavīri sāvēnieša pulkvežleitnanta Jūlija Jansona vadībā. Sākās jaunās Latvijas brīvvalsts laikmets ar abu mācību iestāžu apvienošanos un pēc dažiem gadiem - arī jaunās ģimnāzijas ēkas celtniecību.  1924. gada 21. septembrī Madonas pilsēta un tās vidusskola sarīko jaunās skolas ēkas pamatakmens likšanas svinības, kurās piedalās arī izglītības ministrs K. Straubergs. Jauno skolas ēku projektē rīdzinieks Arnolds Maidels, un 1926. gada 19. novembrī tā tiek iesvētīta. (estars .lv ; madonasvsk.lv)

Adrese: Madonas novads, Sarkaņu pagasts, Kalna Sprīzdāni un Madona, Skolas iela 10