(Fotgrafēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Senāku gadu fotogrāfija)
17.gadsimtā tagadējās Ropažu pagastmājas vietā atradās zviedru valsts kanclera Uksenšērna celtā Ropažu muiža.
18.gadsimta otrajā pusē barona Johana Kristofa Kampenhauzena laikā bijušas divas kungu mājas – vecā un 1762.gadā uzbūvētā jaunā (dzelteni krāsota, līdzīga Ungurmuižai, kurā saimniekoja Kristofa tēvs Johans Baltazars). Pēc 1800. gada kunga namam tika uzbūvētas mūra piebūves, kas tika apšūtas ar koku. Bergu dzimtas laikā turpināja pilnveidot arī parku. Pēc 1835.gada muižu pārņēma baronese Henriete fon Taube, dzimusi fon Berga. Tajā laikā iespējams izbūvēja kanālu un dambi jauno ūdensdzirnavu vajadzībām. 1855. gadā baronese Henriete fon Taube pārdeva muižu baronam Viktoram fon Volfam, kam piederēja muižas un pusmuižas arī citur Latvijā. Volfu laikā izveidots muižas dīķis, spirta brūzis, ķieģeļu ceplis Kangaru muižā, Stikla fabrika Augšciemā. 20.gadsimta 50-os gados kungu māja tika nojaukta, materiāli izmantoti celtniecībā un kurināšanai.
19.gadsimta otrajā pusē muižas teritorijā uzcēla mūra pagastnamu, kas kalpoja par Ropažu pagasta pašvaldības un tiesas varas centrālo ēku. Blakus pagastnamam bija labības klēts – magazīna, kurā sabēra zemnieku savesto labību neražas gadiem. No tās izsniedza labību uz atdošanu muižas kalpiem un zemniekiem. 20.gadsimta 20-os gados klētī ierīkoja tautas namu, kurā saviesīgi pasākumi norisinājās līdz pat 1974.gadam. 1976.gadā ēka nodega un tā vairs netika atjaunota.
Adrese: Ropaži, Sporta iela 1