07.07.19

Majoru muiža (Majorenhof)


                                            (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Agrāk Majoru muižas nav bijis, bet līdz 19.gadsimteņa sākumam minēts tikai „krogs". Tas līdz apmēram 1860.gadam atradās uz Kabakas raga, kas pretī Vārkalim, kāpēc to arī sauca par Kabakas krogu. Kroga vajadzībām līdz apmēram 1865.gadam pie muižas bija alus brūzis. Pavasaru plūdi pastāvīgi drupināja Kabakas ragu un visu krastmalu, kamēr upe uzmācās krogam. Tad to noplēsa un pārcēla uz gruntsgabalu Rīgas ielā 8, Ērgļu ielas stūrī. Te šo dzertuvi saukāja par „Ellīti". 1898.gadā tā nodega, un to vairs neatjaunoja. Smēdi no Kabakas raga pārcēla uz Asaru mājas zemi . Te to atkal gāza upē. Arī muižu, vienkāršu koka ēku, apdraudēja tāds pat liktenis. Tāpēc to pārcēla attālāk no upes tagadējā vietā. Šinī vietā Ernsts Firkss ap 1910. Gadu  uzbūvēja jaunu mūra ēku, pilij līdzīgu, ar aizrestotiem logiem, aiz kuriem būtu drošība arī nemiera laikos.
Tā kā vasaras rezidence un medību pils pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Tās  īpašnieki paši te nedzīvoja. Majoru muižas nomnieki un pilnvarnieki bijuši: 1816. gadā Šraders, 1826.gadā Getliņš, pēc tam Bētmanis, Būze, Ģinters, Drevss, barons Ernsts Firkss, barons Kampenhauzens, Jaskovskis, grāfs Koškuls. (no “Rīgas Jūrmalas, Slokas, Ķemeru pilsētas ar apkārtni”, 2002)
Fon Firksu dzimtai no Kurzemes piederēja arī Nurmuiža, kā arī zemes īpašumi Jūrmalā Majoros, Mellužos, Asaros. Pēc 1920.g. agrārreformas muiža nonāk valsts īpašumā. Kopš 1924.gada ēkā izvietots bērnu nams. Šobrīd ēka tukša, pamesta, parks aizaudzis.
Viens no uzskatiem, kāpēc muižu sauc par Majoru muižu ir tāds, ka Firksu dzimtā pastāvēja majorāts - īpašums, ko nedalītu mantoja tikai vecākais dēls vai vecākais tuvākais vīriešu dzimtas radinieks. Cits uzskats ir tāds, ka kāds no Firksu pēctečiem bijis majors, tāpēc šis zemes gabals dabūjis Majoru muižas nosaukumu.

Adrese: Jūrmala, Konkordijas iela 66