(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Tā atrodas pie Latvijas
– Lietuvas robežas, apmēram 5 kilometrus no Blankenfeldes muižas.
Muižu 1854.-1855.gadā
cēla grāfs Kaizerlings. Līdz 1941.gadam tur dzīvoja grāfiene Marta Kaizerlinga. Muižā tolaik bijušas 17 ēkas, no kurām
saglabājušās tikai 3 un tās pašas uz sabrukšanas robežas. Ēkas jau izņemtas no
arhitektūras pieminekļu saraksta. Saglabājušies arī parka fragmenti.
(S.Rusmanis “Zeme starp Rundāli un Tērveti”)
Kaut kad pēc
2012.gada muižas ēkai aplikta apkārt sēta, logi noslēgti, lai mazinātu
demolēšanas iespējas.
Šīs muižas pirmais īpašnieks bijis Kurzemes hercoga padomnieks un
sūtnis koloniju jautājumos Anglijā Trankevičs. Pēc viņa iniciatīvas no Kurzemes
un Zemgales hercogistes uz Dundurmuižu un tās apkaimi pārcēlušies vairāki
tūkstoši latviešu, izveidojot tur latviešu saliņu. Pirmās brīvvalsts gados šajā
apkaimē dzīvoja gandrīz 5000 latviešu. Jonišķu draudzē šajā laikā fiksēti pāri
par 1000 latvieši. Apkaimē darbojās četras latviešu skolas. Līdz Otrajam
pasaules karam Dundurmuiža Lietuvā pastāvēja latviešu kolonija, ar savu
latviešu skolu. Arī kapos (Daunoraičių kaimo kapinės) joprojām pārsvarā
latviešu vārdi un uzvārdi. Dundurmuižu var uzlūkot par
vienu no vecākajām, ja ne pašu vecāko latviešu koloniju. Ar šo latviešu
koloniju saikne bijusi arī ievērojamiem latviešu literātiem Annai Brigaderei un
Mārtiņam Zīvertam. Pēc Otrā pasaules kara Dundurmuižas apkaime un tur
dzīvojošie latvieši pakāpeniski izkliedēti, ko veicināja deportācijas, karš,
smagie kolhozu laiki, pārcelšanās uz citām vietām Lietuvā vai uz Latviju.
Latviešu skola pastāvējusi līdz 1940.gadam, krievu laikā to likvidēja un
iznīcināja kopā ar visu plašo skolas bibliotēku. (no Janīnas Kursītes pētījuma un latviesi.com)
Adrese: Lietuva, Jonišķu rajons, Daunoriškė