(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
Zvārtavas
muiža cēlusies no Adzeles-Gaujienas pils apgabalā piešķirtajiem lēņiem ap 1443.
gadu. Nosaukums veidojies no Atzeles novada savienojuma ar bijušā īpašnieka
Švarchofa uzvārdu. Ap 1517.gadu šo īpašumu
var sākt dēvēt par muižu. 1781. gadā Zvārtavas muiža atdalīta no Gaujienas
pilsnovada, un 1825. gadā to nopirka barons fon Cekels. Barona ģimenē bija
viens bērns – meita Luīze, kurai pūrā nāca toreiz par Švarchofu sauktā muiža.
Pēc Luīzes kāzām ar Gotlību fon
Ferzenu no Igaunijas tika nolemts veco, vienstāvīgo pili, kura bija sliktā stāvoklī, nojaukt un uz tās
pamatiem uzbūvēt jaunu, atbilstošu tā laika prasībām. Jauno pili pabeidza celt
1881. gadā, un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Zvārtavas pils ir
gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās. Pils galvenajā
ieejā uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi “Hic habitat Felicitas, Nihil
mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk). Luīzes
un Gotlība Ferzenu ģimenē piedzima četri bērni – viena meita un trīs dēli.
Pēdējais Zvārtavas muižas īpašnieks bija viņu dēls Eduards fon Ferzens. Pēc 1922. gada
pilī iekārto Aizsargu namu. Padomju okupācijas laikā pilī ilgāku laiku darbojās
Zvārtavas ciema padomes izpildu komiteja, pēc tam 4-klasīgā pamatskola. 1970.
gadā Zvārtavas pili no kolhoza “Gaujiena” nopirka Latvijas Mākslinieku
savienība. Toreiz
pils telpas un parks bija sliktā izskatā. Mākslinieku savienība no sākuma
diezgan haotiski, bet vēlāk arvien sistemātiskāk organizēja pils sakopšanas un
saglabāšanas darbus. No 1981.–1999. gadam par pils pārvaldnieci strādāja Māra
Kārkliņa ar vīru Ģirtu (mākslas akadēmijas absolventi– vitrāžiste un
interjerists). Viņu darba laikā pils atradās restaurācijas procesā. Māras
Kārkliņas vislielākais nopelns ir vitrāžas izgatavošana pils torņa kupolā.
Deviņdesmito
gadu vidū ar Mākslinieku savienības prezidenta Egila Rozenberga iniciatīvu pilī
ik gadus sāka rīkot mākslas simpozijus. Tajos pulcējās mākslinieki no dažādām
pasaules valstīm. Atdzimst unikālais vīna pagrabs ar joprojām „dzīvo” avotu.
Pils staļļos ierīkotas mākslinieku radošās darbnīcas un izstāžu zāles.
Pārsteidzošs
notikums Zvārtavā un Gaujienā bija 1997.gadā kādā jūlija svētdienā. Gaujienas
draudzes mācītājs Jānis Janelsītis salaulāja Zvārtavas barona fon Ferzena
mazdēlu Ernestu Augustu fon Ferzenu ar viņa līgavu Margaritu, kuri uz šo
svinīgo notikumu bija īpaši ieradušies no Argentīnas. Līgavainis jau ir
cienījamos gados un ir vecāks par Margaritu fon Ferzenu. Gaujienu par savas
ģimenes dzīves sākumu Ernests Augusts fon Ferzens ar savu līgavu bija
izvēlējušies tāpēc, ka Gaujienas baznīcā savulaik laulību slēguši viņa
vecvecāki. Jaunlaulātie cauri Gaujienai brauca pušķotā zirga pajūgā, goda
vārtos „izpirkās” ar maizes klaipu.
Baronu
fon Ferzenu piemineklis atrodas ozolu alejas galā, uz kokiem aizauguša paugura,
apmēram 0,5 km attālumā no Zvārtavas pils. Pēdējais Zvārtavas muižas īpašnieks
bija Eduards fon Ferzens. Dzimta nebija ļoti bagāta, viņus drīzāk varētu
pieskaitīt pie “gara aristokrātiem” – visi ieguvuši labu izglītību Tērbatas
universitātē, interesējās par vēsturi un dabas zinātnēm. Zvārtavas pils nebija
Ferzenu dzimtas pastāvīgā mājvieta, ziemā viņi
uzturējās Rīgā, bet Zvārtavā tika pavadītas vasaras, kā arī veikti
medību izbraukumi.
