(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Kādu laiku tur bijis slēgtais padomju objekts - Radiocentrs. Barikāžu laikā te bijušas arī barikādes, bet tagad - viss izdemolēts, logi izsisti, teritorija aizaugusi, pat nofotografēt ēku nav iespējams visā godībā, jo nav kur atkāpties.
Muižas nosaukums cēlies no Ulenbroku
dzimtas, kurai piederēja šīs muižas zeme. Galvenā kompleksa ēka, muižas kungu
māja, celta 18. gadsimta beigās un celtniecība noslēgusies 1800. gadā. Šī ēka
celta pēc Kristofa Hāberlanda projekta . Tā ir klasicisma stila celtne ar
stilam raksturīgām fasādes kolonnām un dekoratīvu balkonu ar skatu uz Ulbrokas
ezeru (kādreizējo muižas dzirnavu dīķi).
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas muižas Ziedoņa parks kļuvis par vietējo iedzīvotāju zināmu izklaides vietu, kur bijusi ierīkota arī estrāde, kurā rīkotas balles u.c. kultūras pasākumi. Savukārt muižas ēka tika piešķirta Rīgas pilsētas slimokases sanatorijas ierīkošanai, kas šeit arī atradās līdz Otrajam pasaules karam.
Pēc kara muižas ēkā tika ierīkota 1. Latvijas radiostacija, jeb Rīgas radiostacija un blakus muižai uzcelts tornis.
Ēkas kompleksā bez kungu mājas ietilpa arī klēts, stallis, dārzs un parks. Līdz mūsdienām no visa kompleksa gan saglabājusies tikai kungu māja, dažas kalpu un saimniecības ēkas un uz Piķurgas upes izraktais dzirnavezers, kas mūsdienās pazīstams ar nosaukumu Piķurgas ezers.
Senākās ziņas par Ulbrokas muižu ir no 1562.gada, kad kardināls Radzivils piešķīra zemes pie Rīgas robežām rātskungam H. fon Ulenbrokam. 1564.gadā šo īpašumu apstiprināja arī Polijas valdnieks Sigismunds Augusts. 1718.gadā muižu pārpirka rātskungs K. Cimmermanis. 1874.gdā daļu no muižas ķīlā ieguva J. Buse. 1901.gadā muiža pārgāja barona F. fon Mengdena īpašumā, viņa ģimene pārvaldīja muižu līdz pat agrārajai reformai 1920.gadā.
Līga Greiškane 2012. gada 21. septembrī internetā raksta:
Lai piesaistītu tūristus no Rīgas, netālu esošajos Stopiņos ir vajadzīgs vismaz viens tūrisma objekts "ar stāstu". Tā varētu būt Ulbrokas muiža.
Muiža, kas varētu kļūt par tūrisma attīstības pamatu novadā, veicinot citu pakalpojumu attīstību un no otras puses taptu par novada iedzīvotāju vēsturiskās identitātes un piesaistes vietu, jo iedzīvotāju skaits pēdējā laikā ir palielinājies par vienu trešdaļu, ko veido galvenokārt tādi cilvēki, kuri šajā Pierīgas novadā ir ienācēji, secināts dokumentā.
Ulbrokas muiža pašlaik gan atrodas valsts īpašumā, taču vietvaras atbildīgie speciālisti dokumentā norādījuši, ka tā par objektu pienācīgi nerūpējas. "Ulbrokas ciemā joprojām ir slēgta teritorija, atgādinot par padomu laiku tradīcijām un nerada pievilcīgas un sakoptas vides iespaidu. Objekts ir nepieciešams pašvaldību funkciju nodrošināšanai, "rakstīts attīstības programmas pašreizējās situācijas izklāsta sadaļā.
Šī iemesla dēļ pašlaik pils un daļa muižas teritorijas sabiedrībai nav pieejama, par spīti tam, ka tā ir nozīmīgs kultūrvēstures objekts. Lai situāciju vērstu par labu, pašvaldība izstrādājusi rīcības plānu tuvākajiem gadiem.
Tas paredz, ka vispirms ir jāizstrādā teritorijas detalplānojums un objekts jāpadara publiski pieejams gan vietējiem, gan tūristiem. Lai apkārtējā vide nekontrastētu ar šo vēsturisko ēku, nākotnē atbildīgajām institūcijām jāraugās, lai turpmākā apbūve notiktu saskaņā ar vidi.
Tāpat Stopiņu pašvaldības speciālisti uzskata, ka pārredzamā nākotnē ēkas ir jāizmanto pilnvērtīgi, veicot nepieciešamo būvju restaurāciju, rekonstrukciju un dažādus sakopšanas darbus, lai objekts kļūtu pievilcīgs gan vietējiem, gan ārvalstu viesiem.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas muižas Ziedoņa parks kļuvis par vietējo iedzīvotāju zināmu izklaides vietu, kur bijusi ierīkota arī estrāde, kurā rīkotas balles u.c. kultūras pasākumi. Savukārt muižas ēka tika piešķirta Rīgas pilsētas slimokases sanatorijas ierīkošanai, kas šeit arī atradās līdz Otrajam pasaules karam.
Pēc kara muižas ēkā tika ierīkota 1. Latvijas radiostacija, jeb Rīgas radiostacija un blakus muižai uzcelts tornis.
Ēkas kompleksā bez kungu mājas ietilpa arī klēts, stallis, dārzs un parks. Līdz mūsdienām no visa kompleksa gan saglabājusies tikai kungu māja, dažas kalpu un saimniecības ēkas un uz Piķurgas upes izraktais dzirnavezers, kas mūsdienās pazīstams ar nosaukumu Piķurgas ezers.
Senākās ziņas par Ulbrokas muižu ir no 1562.gada, kad kardināls Radzivils piešķīra zemes pie Rīgas robežām rātskungam H. fon Ulenbrokam. 1564.gadā šo īpašumu apstiprināja arī Polijas valdnieks Sigismunds Augusts. 1718.gadā muižu pārpirka rātskungs K. Cimmermanis. 1874.gdā daļu no muižas ķīlā ieguva J. Buse. 1901.gadā muiža pārgāja barona F. fon Mengdena īpašumā, viņa ģimene pārvaldīja muižu līdz pat agrārajai reformai 1920.gadā.
Līga Greiškane 2012. gada 21. septembrī internetā raksta:
Lai piesaistītu tūristus no Rīgas, netālu esošajos Stopiņos ir vajadzīgs vismaz viens tūrisma objekts "ar stāstu". Tā varētu būt Ulbrokas muiža.
Muiža, kas varētu kļūt par tūrisma attīstības pamatu novadā, veicinot citu pakalpojumu attīstību un no otras puses taptu par novada iedzīvotāju vēsturiskās identitātes un piesaistes vietu, jo iedzīvotāju skaits pēdējā laikā ir palielinājies par vienu trešdaļu, ko veido galvenokārt tādi cilvēki, kuri šajā Pierīgas novadā ir ienācēji, secināts dokumentā.
Ulbrokas muiža pašlaik gan atrodas valsts īpašumā, taču vietvaras atbildīgie speciālisti dokumentā norādījuši, ka tā par objektu pienācīgi nerūpējas. "Ulbrokas ciemā joprojām ir slēgta teritorija, atgādinot par padomu laiku tradīcijām un nerada pievilcīgas un sakoptas vides iespaidu. Objekts ir nepieciešams pašvaldību funkciju nodrošināšanai, "rakstīts attīstības programmas pašreizējās situācijas izklāsta sadaļā.
Šī iemesla dēļ pašlaik pils un daļa muižas teritorijas sabiedrībai nav pieejama, par spīti tam, ka tā ir nozīmīgs kultūrvēstures objekts. Lai situāciju vērstu par labu, pašvaldība izstrādājusi rīcības plānu tuvākajiem gadiem.
Tas paredz, ka vispirms ir jāizstrādā teritorijas detalplānojums un objekts jāpadara publiski pieejams gan vietējiem, gan tūristiem. Lai apkārtējā vide nekontrastētu ar šo vēsturisko ēku, nākotnē atbildīgajām institūcijām jāraugās, lai turpmākā apbūve notiktu saskaņā ar vidi.
Tāpat Stopiņu pašvaldības speciālisti uzskata, ka pārredzamā nākotnē ēkas ir jāizmanto pilnvērtīgi, veicot nepieciešamo būvju restaurāciju, rekonstrukciju un dažādus sakopšanas darbus, lai objekts kļūtu pievilcīgs gan vietējiem, gan ārvalstu viesiem.
Blakus saglabājusies arī Ulbrokas muižas
kalpotāju ēka. Tur dzīvo cilvēki un izskatās šobrīd daudz labāk par savu kungu
māju.
Adrese: Stopiņu novads, Ulbroka, Radiostacijas iela 21
