(Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(2019.gada foto)
(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Svētes muiza ap 1875, no 1912.gadā izdotās Adolf Richter's Adress-Buch)
Svētes
muižas kungu māja, iespējams, celta 1730-os gados Svētes upes krastā.
Pēteris Bīrons pili pārbūvēja 1774.-1775.gadā pēc arhitekta Severīna
Jensena projekta kā vasaras atpūtas rezidenci. Pilij bija izteikts
centrālais korpuss un gari sānu korpusi, kuros divstāvu augstumā atradās
oranžērija un gleznu galerija. Oranžērijā 1778.gada 19.oktobrī hercogs
Pēteris nosvinēja saderināšanos ar Doroteju Medemu. Ovālās zāles
interjeru un fasāžu pilastru kapiteļus veidojis tēlnieks J.M.Grafs. Šī
celtne savā pirmatnējā stāvoklī bijusi ievērojams mākslas darbs, kas
pelnīja ievērību ne tikai ar savu harmoniski izveidoto un bagātīgi
izgreznoto fasādi, bet jo vairāk ar rokoko stila iekštelpu dekorējumiem.
Ap 1736. gadu sāka veidot barokālu dārzu. 1742. Gadā strādāja dārznieks
K. Veilands, kurš pirms tam bija strādājis Rundālē. Pie pils bija
stallis un kalpu mājas. 1795.gadā muiža pārgāja kroņa īpašumā, uzcēla
kazarmas kirasieru pulkam un vienā pils spārnā ierīkoja baznīcu. Pili
armijas vajadzībām pilnībā pārbūvēja 1876.-1878.gadā - iebūvēja jaunus
pārsegumus, logus, centrālā korpusa jumtu, daļēji nokala fasāžu apdari.
Līdz ar to no sākotnējās pils saglabājušās tikai konstrukcijas. Arī
saimniecības ēkas pārbūvētas armijas vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara
ēkas izmantoja padomju armijas vajadzībām līdz pat 1993. gadam. Tagad
ēkas un teritorija izpostīta, krūmos un brikšņos ieaugusi.
2018.gadā
izpostīto Svētes muižu nopirkuši Artūrs Blumfelds un Mārīte Bahromkina –
jauna ģimene no Jelgavas novada Svētes pagasta, kas pilī un tai
piegulošajā aptuveni trīs hektāru lielajā teritorijā sākusi tās
sakopšanas un atjaunošanas darbus.
Adrese: Jelgavas novads, Svētes pagasts, Svēte