(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
(1905.gada foto)
Spāres muiža ierīkota 1669.gada beigās.
Muižas kungu māja celta 19. gadsimtā. Savu tagadējo izskatu ieguvusi
20.gadsimta sākumā, kad tā atjaunota pēc izpostīšanas 1905. gada revolūcijas
laikā. Saglabājušās ēkas: magazīna, ledus pagrabs, stallis, šķūnis, putnu māja,
kalpu māja, pārvaldnieka māja, klēts un citas ēkas. No 1582. gada muižu
apsaimniekoja fon Penkofsku dzimta. Vēlāk muižas īpašnieks bijis Lēmanis
Sparre. No viņa uzvārda Spāres muiža ieguva savu latvisko nosaukumu, bet
vāciski tā dēvēta gan par "Sparenhof", gan "Samsky". Pēc
tam īpašnieki mainījušies līdz 17.gadsimta beigās zviedru valdības veiktās
redukcijas gaitā Spāres muiža pārtapa par kroņa muižu - valsts īpašumu. 1798.
gadā Krievijas cars Pāvils I muižu uzdāvināja galma padomniekam Karlam Juliusam
fon Šubertam. Šubertu dzimtas īpašumā Spāres muiža atradās līdz pat
agrārreformai 1920.gadā. Pēc agrārreformas 1922.gadā iekārtota Spāres speciālā
skola, kas darbojas arī šodien.
Muižas parkā ir
trīs pakāpju dīķu sistēma. Reiz uz vienas no pussaliņām labprāt mīlējusi sēdēt
muižkundze un lūkoties kā pa dīķi peld ūdensputni. Daļa no dīķiem atjaunota,
bet viens palicis neaiztikts savas bīstamības dēļ, jo tā dzīles glabājot ļoti
daudz nesprāgušu kara laika lādiņu un sapieru darba apmaksai patreizējiem
īpašniekiem līdzekļu nepietiek.
Saglabājušās
ēkas: magazīna, ledus pagrabs, stallis, šķūnis, putnu māja, kalpu māja,
pārvaldnieka māja, klēts u.c. Teritorijā Meitu avots un tā leģenda - tā kā
muižkungs bijis gana izlaidīgas dabas, neviena vien meita viņa dēļ raudājusi
gaužas asaras. Tad no kādas tādas
piesmietas meitas asarām arī radies šis avots...
Adrese: Amatas novads, Amatas pagasts, Spāre
