14.06.19

Smuku muiža (Schmucken)




















                                         (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                               (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

                                  

                                                                    (Muižas kungu māja agrāk)

Stāsts par Smuku muižu sākās jau 1576. gadā, kad to kā Jaunpils muižas pusmuižu izveidoja Matiass fon der Reke. Gadsimtu gaitā tā ir attīstījusies no nelielas muižiņas līdz lielai un neatkarīgai muižai.
Rakstos Smuku muiža pirmo reizi minēta 1576. gadā grāmatā "Das Baltische Herrenhaus"  kā Jaunpils muižas pusmuiža. Tā laika izpratnē tas nozīmēja nelielu specializētu (lopkopība vai graudu audzēšana) muižu ar apmēram 500 hektāriem zemes, kas tika tieši vadīta no Jaunpils muižas.
Rekes dzimtai, kura ir viena no Latvijas vecākajām un slavenākajām baltvācu ģimenēm ar dzimtas saknēm Eiropas galmos, Smuku muiža ir piederējusi divas reizes, un pirmo reizi pat 172 gadus (1560.-1732.). Tieši šajos gados tika radīta muižas infrastruktūra, uzbūvēti ceļi, iekopti lauki, ganības, kā arī pakāpeniski būvētas mūra ēkas, kūtis, staļļi, kas lēnām nomainīja sākotnējās, agrākos laikos būvētās koka celtnes.
1732. gadā Smukas par 20 000 florīniem un 100 reihām tika pārdotas pulkvedim un muižkungam no Lietuvas Johanam Ernstam fon Tīzenhauzenam. Pēc J.E. fon Tīzenhauzena nāves viņa īpašumi tika sadalīti bērniem: lielākā daļa 5 dēliem, bet Smukas un Sprinģu muižu - meitai  Evai Julianai Frankai. Lai palielinātu muižas neatkarību un arī attīstītu saimniecību, pārdodot Sprinģu muižu, vēlākajos gados tika uzbūvētas dzirnavas uz Viesītes strauta.

1775.g. Smukas, bagātākas ar dzirnavām, tiek pārdotas par 75 000 florīnu Ernstam Grothusam. Barons Grothuss 1804.g. Smuku muižas teritoriju ( dokumentos Liel un Maz - Smukas) pārdod kapteinim, Jaunpils muižkungam - Francim Vilhelmam Kristoferam fon Rekem par 150 000 florīniem.

1850. gadā no kapteiņa īpašumu pārpērk viņa dēls Gustavs Reinholds Vilhelms fon der Reke. Smukās ir dzimuši arī viņa bērni. Pēc 1920. gadaa zemes reformas izdarītajiem ēku mērījumiem, tiek secināts, ka tieši no Reku dzimtas otrajā valdīšanas laikā ir saglabājušās lielākā daļa no celtnēm.
Laikā no 1895. līdz 1896. gadam muižā par rakstvedi, klētnieku un lopu uzraugu strādājis Jānis Jaunsudrabiņš, kurš šeit ieradies no Laukmuižas. Jānis Jaunsudrabiņš šeit sācis gleznot un dzejot. Smuku muižas notikumi esot pamatā vairākiem viņa darbiem: ''Nāve un dzīvība", ''Mežkungs Laucis", ''Ziemas baltumā" u.c.. Pirms emigrācijas, 1943. gadā Jaunsudrabiņš no Rīgas esot atnācis līdz Smukām ar kājām, lai vēlreiz izstaigātu sev tuvas vietas.
Gustavs fon der Reke 1896.gadā Smuku muižu pārdod baronam Voldemāram Budbergam (W. Budberg de Benninghausen ) no Gārsenes muiža, Zemgalē. Šajā laikā Smuku muiža ir izveidojusies par ievērojamu muižu -1060 ha, kurai ir sava pusmuiža „Kalītes" un vēl 13 zemnieku sētas, darbojās dzirnavas, pienotava un siernīca, ķieģeļu ceplis un darvas krāsns, kā arī saimniecībā attīstīta ir zivkopība un biškopība. Muižas teritorijā dzīvo vairāk kā 230 iedzīvotāji. Netālu no muižas turpināja darboties Ābuļu krogs. 19 gadu laika muižkungi Budbergi izpārdod gandrīz pusi no muižas teritorijas, saglabājot muižas centru. Atlikušā teritorija tika pārdota 1913.gadā. To nopērk Oskars Seislers, igauņu lieltirgotājs, kurš plānoja, paaugstinot cenu, muižu tālāk pārdot. Šo nodomu izpildīt traucēja muižu nacionalizācija 1920. gadā.
Kā jau vairumam Latvijā esošo muižu, kara laiks atstājis skarbas sekas. Kurzemes katlā vācieši gandrīz pilnībā iznīcināja visu Smuku muižu. Pēc bombardēšanas saglabājušās tikai divas ēkas: kalpu klēts un dzīvojamā māja. Pārējo ēku vietā ir ar krūmiem un kokiem aizaugušas drupas. No jauna muiža atdzima un uzplauka 2005. gadā kā viesu nams. No jauna ir uzcelta muižas kalpotāju māja, klēts, staļļi. Pēc vecajiem plāniem atjaunoti celiņi. Pils, kas celta ap 1720.gadu, pagaidām netiek atjaunota.
Muižas īpašnieki:
1576.–1732. Rekes dzimta
1732.–1775. Tīzenhauzenu dzimta
1775.–1804. Grothusu dzimta
1804.–1896. Rekes dzimta
1896.–1913. Budbergu dzimta
1913.–1920. Oskars Seislers

2004.gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados dīķsaimniecību atjauno Raļļu ģimene, bet 2004. gadā Smuku muižas vēsturisko centru iegādājas pašreizējie īpašnieki - SIA „Smuku Muiža".
Pašreizējs muižas īpašnieks – SIA "Smuku Muiža".

  

Adrese: Brocēnu novads, Remtes pagasts, Smukas