Sēmes muiža pirmoreiz minēta
1630.gadā.
Līdz 1987.gadam muižas ēkas te vēl
bija, bet pēc tam, kad iedzīvotāji tās pameta, ēkas ap 1990.gadu nodega.
Saglabājusies tikai no laukakmeņiem mūrēta govju kūts un klēts ar pagrabu.
Sēmes muižas centru ar ēkām kā
neatsavināmo daļu 1921.gadā apstiprināja bijušā muižas īpašnieka Kristofa Ēriha
fon der Rekes (1867-1915) atraitnei Helēnai Annai Terēzei fon der Rekei, dzimušai
fon Drahenfelsai (1885-1948), kura to iznomāja Jānim Freidenfeldam. Ezera krastā pie muižas atradās pirmā Līvenu
katoļu baznīca, kuru uzcēla pēc koka baznīcas sagrūšanas. Agrāk bijusi arī
mācītājmuiža. (no V.Avotiņa un I.Luksa grāmatas “Lejup pa Abavu”)
H. Stroda grāmatā “Kurzemes kroņa zemes un
zemnieki” minēts, ka Sēmes muižā 1800. gadā ražoja 1864 spaiņus degvīna, t. i., 11,4 spaiņus
uz vienu revīzijas vīrieša dvēseli. No tā muižā
pārdeva 1236 spaiņus, t. i., 7,6 spaiņus uz vienu revīzijas vīrieša
dvēseli.
Adrese: Tukuma novads, Sēmes pagasts
