(Fotografēts 2019.gadā)
Muiža vairākus gadsimtus bijusi Elzenu dzimtas īpašumā,
bet pēdējais īpašnieks pirms agrārreformas bijis Hanss Karls Heinrihs fon Elzens. Mūrmuižas
kungu māja celta 19.gadsimta vidū, bet 1969.gadā ēka pārbūvēta, tai uzcelts
otrais stāvs, sakropļojot tās izskatu.
Pirmā
pasaules kara laikā te bijusi lazarete un tās tuvumā vācu karavīru kapi, virs
kuriem padomju okupācijas laikā tika uzcelta cūku kūts (tagad tā nojaukta). Pēc
agrārreformas Jelgavas slimokase te ierīkoja bērnu vasaras atpūtas vietu un to
nosauca par Ziedkalni (nejaukt ar apdzīvoto vietu Ziedkalne, kura ir netālu).
1929.gadā ēkā atklāja bērnu sanatoriju. Padomju okupācijas gados te bija Ausmas
ciema MTS. Bet tagad ēka ir pilnīgi pārbūvēta un tajā ir pansionāts garīga
rakstura invalīdiem. Bijušajā staļļu ēkā ierīkota direkcija. Māja “Rūķīši” ir
bijusī muižas smēde.
2009.gada
jūnijā Jelgavas tiesa garīgi slimo jauniešu sociālās
aprūpes centra "Ziedkalne" bijušajam direktoram, bijušajam Vilces
pagasta padomes deputātam Andrejam Nīmanim par netiklām darbībām ar mazgadīgām
personām piesprieda trīs gadu cietumsodu. (no zz.lv; tvnet.lv)
Zviedru
laikos Mūrmuižas pils vietā bijusi bruņinieku pils. Upes pretējā krastā bijis
sieviešu klosteris. Nostāsti vēsta, ka pili un klosteri savienojusi pazemes
eja, pa kuru bruņinieki gājuši ciemoties uz klosteri. (S.Rusmanis “Zeme starp
Rundāli un Tērveti”)
Ieteiktu
pansionāta jeb pagasta vadībai pie pansionāta izlikt kādu informatīvu stendu ar
informāciju par muižas vēsturi, lai ceļotājiem nebūtu lieku konfliktu ar
darbiniekiem, kuri nevēlas savā teritorijā ielaist ceļotājus, lai gan pie tās
nav neviena aizlieguma ieiet vai iebraukt. Ir tik daudz jauku piemēru no citiem
pansionātiem, kuri ierīkoti muižu ēkās un kurus var apmeklēt un pat iepazīties
ar muižu vēsturi. Noteikti tas interesētu pansionāta iemītniekus un veicinātu viņu
socializēšanos un radītu saikni ar ārpasauli. Viņi ir ļoti atvērti un jauki cilvēciņi,
kuri alkst pēc ciemiņiem.
Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts, Mūrmuiža