(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Rehabilitācijas centrs Rāzna var lepoties ar senu vēsturi. Pirmā pasaules
kara priekšvakarā skaistā vietā Sauču kalniņā Zosnas ezera krastā Lūznavas
(tolaik – Dlužņevas) pagastā bagātais Staņislavs Kerbedzs sāka būvēt viesnīcas
tipa mākslinieku atpūtas namu. Kerbedzu dzimta bija lieli mākslas cienītāji un
mecenāti, tomēr ieceri par atpūtas un mākslas radīšanas vietu trūcīgiem
Latgales gleznotājiem īstenot neizdevās – viņš nomira, ļaunas slimības
uzveikts. Līdz pat kara sākumam iesākto turpināja Kerbedza atraitne Jevgeņija,
bet pēc tam ēku atsavināja un līdz ar prāvu zemes gabalu ieskaitīja Valsts
zemes fondā.
Ēka netika izmantota līdz 1939. gadam, kad Latvijas tautas labklājības
ministram un latgalietim Vladislavam Rubulim iepatikās iecere par sanatorijas
ierīkošanu Latgalē. Kerbedzu celto pili atzina par šai idejai piemērotu vietu.
Tika ieplānots pamatīgs ēkas remonts un pielāgošana tuberkulozes pacientu
uzņemšanai, visapkārt vajadzēja ierīkot plašu parku un pat izbūvēt jaunu ceļu,
lai nebūtu jābrauc garām kapsētai. Tomēr pirmo pacientu vietā sanatorijā
izmitināja vācu karavīrus – pilnā sparā ritēja Otrais pasaules karš.
Pirmos tuberkulozes slimniekus Rāznas sanatorijā uzņēma 1942. gada
pavasarī – pēc tam, kad beidzot ierīkoja centrālapkuri un telpas pielāgoja
ārstniecības iestādes funkcijām. Tomēr jau pavisam drīz, 1943. gada rudenī, vācu
armija izdeva pavēli tuberkulozes pacientus izvākt, lai telpās varētu ierīkot
lazareti. Gandrīz pēc gada klāt bija padomju okupācijas armija. Vēlāk ēku atkal
atjaunoja un atvēra sanatoriju, kas turpina darboties līdz šim laikam.
Adrese: Rēzejnes novads, Lūznavas pagasts, Veczosna, Sauču kalna iela 3