(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Foto no 1941.gada laikraksta "Tēvija")
Tikko aizbirušas smiltis un vēl nav novītušas puķes uz
centrālcietumā, Baltezerā, Babītē izrakto latviešu patriotu kapenēm, kad
latviešu tautai atkal sāpēs un sērās jāstāv pie jaunām kapenēm. Vakar valsts
drošības policijas uzdevumā uz Katlakalnu izbrauca speciāla komisija ar
prokuroru Zuti, izmeklēšanas tiesnesi Grantskalnu, tiesu kandidātiem N. Šiliņu,
J. Šiliņu un D. Jansonu, tāpat arī Rīgas apr. priekšnieks Veide un viņa palīgs
Krūze, lai izraktu Katlakalnā atrastos upurus. Katlakalnā 10. kilometrā no
Rīgas t. s. šaujamā laukumā atrada 5 bedres. Patriotu nošaušanas vieta atrodas
dažus desmit metrus no ceļa kādā uzkalniņā, kas noaudzis ar egļu un priežu
mežiņu. Piecās bedrēs atrada 39 upurus. Starp upuriem bija arī kāda sieviete.
Pie vairākiem izraktiem atrada Baltijas atsevišķā kara apgabala tribunāla
„spriedumus". Redzams, ka patrioti tiesāti š. g. februārī un martā.
Izmeklēšanas komisijai pēc atrastiem dokumentiem izdevās noskaidrot šādus
nogalināto vārdus: nošauts: 1) Jānis Steps, Kārļa d.; 2) Kārlis Brūvelis, Kārļa
d.; 3) Ķeviešans, Jāņa d. (vārds nesalasāms), dzim. 190... g.; pie viņa atrastā
spriedumā redzams jau izdzisis ieraksts... komandieris ...; 4) Nikolajs
Roznieks, Jēkaba d., dzim. 1901. g.; 5) Antons Zandovskis, Roberta d., dzim.
1915. g., elektrotehniķis; 6) Oto-Eduards Kondrats, Augusta d., dzim. 1889. g.
Valkas apr.; 7) Kārlis Alksnis, Indriķa d., zemkopis; 8) Antons Janiškans,
Aleksandra d., dzim. 1894. g., Ludzas apr., Pasienas pag., zemkopis-aizsargs; 9)
Jāzeps Kondovskis, Ādama d.; 10) Žanis Vesiņš, Friča d.; 11) Pēteris Dobe,
Antona d., dzim. 1890. g., Rīgas apr., bij. Latvijas armijas virsserž. un
Jaunākais leitnants 295. strēlnieku pulkā (cik zināms, viņu apcietināja pag.
gada augustā Valmierā, Kaugurmuižā); 12) Salmans Linde, Antona d., dzim.
Atašienas pag., viņš bija Abrenes apr. Balvos policijas iecirkņa priekšnieks;
13) Jānis Streipa, Jēkaba d., pulkvedis, Armijas štāba organizācijas -
mobilizācijas daļas priekšnieks, dzim. 1892. g., viņam nāves „spriedums"
piespriests 1941. gada janvārī; 14) Stepans Posevins, Stepana d., vecums ap 60
gadu; 15) Jūlijs Iršeins, Jāņa d., dzim. 1886. g., Valkas apr., dzīvojis Rīgā,
m. Matīsa ielā 3., dz. 8 (? dz. 6); 16) Aleksejs Kartuzovs, Mihaila d., dzim.
1916. g. Abrenes apr., Purvmalas pag., dzīv. Cēsu apr., Dzērbenes pag., kreisā
roka amputēta; 17) L. k. o. k. Jānis Anšmits, Teņa d., dzim. 1892. g. Valmieras
apr. Alojas pag. Smilgu m., spriedums datēts 1941. gada 21. februārī. Jānis
Anšmits Latvijas armijā bija kapteinis, savā laikā administratīvā departamenta
direktors un vēlāk taupības kurators; 18) Miervaldis Ķēniņš, dzim. 1911. g.
Rīgā; 19) Andrejs Krūmiņš, Jēkaba d., dzim. 1902. g. Daugavpils apr.,
Ungurmuižas pag. Melderos; 20) Eduards Mauriņš, Kārļa d., strādnieks; cik
spriedumā salasāms, viņš dzīvojis (pilsētas nosaukums nesalasāms), Dzelzceļa
ielā 21); 21) Semjons Drazdeckis, Ignata d.; 22) Valfrīds (Volframs) Aleksans ;
23) Kārlis Zariņš (pie viņa atrasta centrālcietumā š. g. 27. janvārī izdota
kvīte un gredzens ar ierakstu „Zelma 23. VI."); 24) Nikolajs Zakorko,
Andreja d., dzim. 1916. g.; 25) Oskars Orovers, Eduarda dēls, dzim. 1901. g.,
Cēsu apr., Piebalgā; 26) Jēkabs Vasiļjevs, Jāņa d., dzim. 1918. g. Rēzeknē,
kurpnieka dēls, šoferis.
Sarunā ar Rīgas apriņķa ārstu Ciemiņu un universitātes
tiesu medicīnas asistentu Ēķi, kas vadīja līķu izrakšanu, pēdējie konstatējuši,
ka upuri nošauti aprīļa beigās vai maija sākumā. Visiem nošautiem rokas bijušas
sasietas. Siešana izdarīta nežēlīgi, jo striķi dziļi iegriezušies rokās. Šauts
ar vidējā kalibra pistoli. Pa lielākai daļai atraktie nogalināti ar šāvienu
pakausī. Cik var spriest, tad Balvu policijas iecirkņa priekšnieks Salmans
Linde vēl pēdējā brīdī mēģinājis bēgt. Viņš nošauts ar šāvienu no muguras un
diviem šāvieniem kaklā. Linde atrasts atsevišķā bedrē kopā ar kādu citu
nošauto. Ārsti konstatējuši, ka čekisti savus upurus bedrēs iemetuši pusdzīvus
un tādus tos aprakuši. Jāaizrāda, ka arī Baltezerā liels skaits patriotu
aprakti pusdzīvi. Līķu stāvoklis un izskats bedrēs liecina, ka nelaimīgie
kapenēs noslāpuši. Dažiem Katlakalna upuriem redzamas arī sitiena pazīmes
pierē.
Vietējie Katlakalna iedzīvotāji zina stāstīt, ka š. g. maija mēnesī vakarā ap plkst.
11 no Rīgas puses mežiņā iebrauca kāda vieglā automašīna un „Lielā Berta"
. Nošauto bedres atrodas t. s. Dreiliņu šaujamā laukuma teritorijā. Dienā šeit
šaušanā vingrinājās boļševiku kareivji. Visiem iedzīvotājiem bija stingri
noliegts staigāt pa mežu. Jūnija sākumā gan daži mazpulka dalībnieki bija
slepeni ielīduši mežā un sākuši atrakt atrastās bedres. Tie 1,5 metru dziļumā
atraduši pirmos upurus. Viņi bedres atkal aizrakuši Par atrasto tie ziņojuši
aizsargam Kārlim Dimdam. Kad ienāca Lielvācijas karaspēks, pēdējais par kapenēm
ziņoja attiecīgām iestādēm. Noslepkavoto patriotu upuru izrakšanas komisija
izsaka pateicību Katlakalna pagasta vecākā vietniekiem Jānim Jirgensonam,
Voldemāram Avotniekam, zemkopim Jānim Apiņam, Artūram Miķelsonam un pārējiem
iedzīvotājiem, kas pašaizliedzīgi piedalījušies upuru atrakšanā un gādājuši,
lai patrioti varētu atdusēties atbrīvotās dzimtenes smiltīs.
Šodien pīkst. 6 vakarā visus atrastos upurus apbedīs jaunos Brāļu kapos,
Katlakalna Kapsilu kapsētā. Pie katras kapu kopas būs atsevišķs dēlītis ar
nogalinātā vārdu un uzvārdu. Pēc dažām dienām, kad sakārtos atrastos aprakstus
un protokolus, piederīgie sīkākas ziņas par nogalinātiem varēs dabūt Sarkanā
krustā, Rīgā, Skolas ielā 1. (“Tēvija”, 30.07.1941)
Adrese: Rīga, Taču iela 1
