17.05.18

Baltā baznīca Vecmīlgrāvī



                                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Pirmā luterāņu baznīca Vecmīlgrāvja teritorijā tika uzcelta 1640. gadā, tagadējā Vecbaznīcas ciemā. Tautā tā tika saukta par Skanstes baznīcu, lai gan tās oficiālais nosaukums bija Svētā Nikolaja baznīca. 1710. gadā Svētā Nikolaja baznīca tika nojaukta, tās materiālus izmantoja nocietinājumu celšanai kara vajadzībām. 1725. gadā tika uzcelta jauna baznīca, šoreiz tā bija no koka. Tomēr baznīca bija pārāk maza un nebija piemērota dievkalpojumiem. Jau 1775. gadā tika nolemts esošo baznīcu nojaukt un celt lielāku baznīcu tuvāk centram. Pēc neilga laika Rīnūžu ciemā sāka vest laukakmeņus, lai būtu iespējams uzcelt jaunu mūra baznīcu pašā Daugavas krastā. 1788. gadā septembrī Mangaļu un Bolderājas zvejnieki dāvināja baznīcai nelielas ērģeles. 1859. gadā baznīcā tika uzstādītas jaunas, modernākas ērģeles. Vēl tagad baznīcā kalpo 1859. gadā uzstādītās ērģeles.
20. gs. sākumā Baltās baznīcas korī dziedāja tolaik jaunais rakstnieks Andrejs Upītis. No 1903. gada baznīcas draudzē ir arī Alfrēds Kukurs, kas 1904. gadā Vecmīlgrāvī atvēra pirmo grāmatveikalu. Baltajā baznīcā ir kristīts un iesvētīts arī rakstnieks Vilis Lācis.
Savu tagadējo izskatu Baltā baznīca ieguva 19. gs. otrajā pusē. 1. Pasaules kara laikā baznīca tika pārkrāsota aizsargkrāsā, lai pasargātu to no iznīcības.
Baltā baznīca nav tikai baznīca, tā ir vienīgā baznīca, kas vienlaicīgi ir arī bāka. 1788. gadā, uzceļot baznīcu pašā Daugavas krastā, tā pildīja arī bākas funkcijas, kuras saglabājusi vēl līdz mūsdienām. Bāka atrodas baznīcas zvanu tornī un iedegas ik uz 2 sekundēm ik pēc 2 sekundēm. 

Adrese: Rīga, Baltāsbaznīcas iela 50