Evols Patkuls 1453.gadā nopērk Jaunkalpenes un Ķieģeļmuižu, bet 1467.gadā – Podzēnu, Vaidavas un Papēna muižu. Visas šīs muižas, izņemot Vaidavas muižu, atrodas vienotā teritorijā un turpmāk figure kā Ķieģeļmuiža. 1472.gadā Patkuls atdod muižas saviem dēliem Andreasam un Bartolomejam. Vēlāk Ķieģeļmuiža un Vaidavas muiža nonāk Vilhelma Fridriha Patkula īpašumā. Pēc viņa nāves muižas pārvaldīja viņa atraitne Ģertrūde, kas bijusi ļoti skarba sieviete. Ļaužu atmiņā saglabājies notikums, kad Ģertrūde, kura nesatika ar Ķieģeļmuižas nomnieku Tīzenhauzenu, savu piecu poļu jātnieku rotas pavadībā iebruka Ķieģeļmuižā un pati šaudījās ar pistolēm. Tīzenhauzens neatbildēja uz izaicinājumu, “ņemot vērā viņas neprātīgo izturēšanos un to, ka viņa ir sieviete”. Kādā citā reizē viņa esot iebrukusi Ķieģeļmuižā un nolaidusi ūdeni dzirnavu ezeram. Neskatoties uz visu to, viņa saviem četriem dēliem nodrošināja labu izglītību. Vēlāk gan Patkuļi krīt nežēlastībā un muižas zaudē. Pēc tam tur saimniekoja rātskungs Dītrihs Cimmermans, arī grāfs Koskuls un Ludvigs Grothuss. 1873.gadā Ķieģeļmuižu nopērk Aleksandrs fon Fēgezaks – ietekmīgs baltvācu kopas bruņinieks. Fēgezakiem muiža piederēja līdz 1920.gadam.
Adrese: Valmieras novads, Kocēnu pagasts, Ķieģeļmuiža
