09.06.17

Āraišu baznīca un mācītājmuiža







                                        (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                 (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

                (Jāņa Meņģeļa kaps Āraišu vecajos kapos, fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Baznīca bez torņa celta 1225. gadā kā Cēsu novada lauku draudzes baznīca. Vēlāk izpostīta un draudze pārgāja uz Cēsu Katrīnas baznīcu. Vecā baznīca ilgus gadus stāvēja bez remonta. Atjaunota pēc 1577.gada. Cara Alekseja Mihailoviča karaspēks, iebrukdams 1656. gadā Vidzemē, nodedzinājis vai nopostījis sešus lauku dievnamus, to skaitā arī Āraišu. 1672. gadā Āraišu novada muižnieki iesniedza lūgumu zviedru administrācijai atļaut atjaunot baznīcu un atdalīt draudzi no Cēsu lauku draudzes. 1677. gadā draudze uzlika baznīcai jaunu jumtu. 1675. gadā tika iegādāts pirmais zvans, 1687. gadā – otrais. 1677. gadā vizitācijas protokolā minēts, ka „debesis” (t.i., iekštelpas dēļu velve) nokrāsotas pelēkā un melnā krāsā uz balta fona un to galā (t.i., pār altārtelpu) attēlota Sv. Trīsvienība”. Draudzes telpā – „māla klons, dēļu griesti, retabls no izgriezta koka, bilde attēlo „Sv.vakarēdienu iestādīšanu”. 1791. gadā reizē ar baznīcas atjaunošanu un pārbūvi izgatavoja arī jaunu iekārtu, tai skaitā kancelaltāri.
Pirmo zvanu atjaunotajai Āraišu baznīcai 1675. gadā dāvināja Spāres muižas īpašnieks un zviedru armijas majors Jakobs fon Bērenss. 1733. gadā pārplīsušo zvanu Rīgā 1774. gadā pārlēja Heinrihs Ernsts Begrovs. 1826. gadā tas pārplīsa. 1828. gadā zvanu pārlēja Karls Kindblats. 1831. gadā zvans atkal saplīsa. 1834.gadā to pārlēja. 1860. gadā zvans vēlreiz pārplīsa, 1870. gadā to pārlēja, un kā liecina uzraksts uz zvana sijas, uzstādīja. Kad 1890. gadā zvans pārplīsa, to pārdeva un no J.Švenna nopirka jaunu zvanu. Savā testamentā slavenais Cēsu namdaris, būvuzņēmējs un goda pilsonis Jānis Meņģels bija novēlējis 1000 rubļus jauna tērauda zvana iegādei. Meņģels mira 1903.gadā un 1904.gadā tika iesvētīts jaunais zvans, bet Pirmā pasaules kara laikā to aizveda uz Krieviju. 1924.gadā tika pasūtīts jauns zvans “pēc Meņģeļa mēra un skaņas”.




Blakus Āraišu baznīcai ezera krastā izvietojies mācītājmuižas komplekss, kurā ietilpst mācītāja māja, mācības māja, klēts, ledus pagrabs, stallis, vāgūzis un lopu kūts. Veselu arklu zemes un piecas zemnieku mājas mācītāja muižai piešķīra pēc zviedru ķēniņa pavēles 1678.gadā, kad Āraišu draudzi atdalīja no Cēsu draudzes. 1708.gadā krievi mācītāja muižu nodedzināja ar visām ēkām. Mācītājs apmetās vecajā rijā, kas vienīgā bija palikusi un lēdza viņam uztaisīt pirti ar kambari un skursteni un ar to viņš iztikšot līdz Ziemeļu kara beigām. Jauno māju uzcēla 1724.gadā, bet nākamajā gadā vēl tika uzbūvēts brūzis, putnu kūts, pirts, ledus pagrabs un kūts. 1872.gadā uzcēla mācības māju, bet vēl pēc gada sāka būvēt jaunu dzīvojamo māju. 1893.gadā bijusi tik liela vētra, kas nopostījusi ēku jumtus.

Adrese: Amatas novads, Drabešu pagasts, Āraiši