"Jaunā nedēļa" 25.02.1927 raksta: "
Alfrēda Kļaviņa tēvs Juris iesāka būvēt savu pirmo
pianīnu, kā pirmais klavieru būvētājs latvietis. Jura dēls Alfrēds palīdz tēvam
darbā no agras bērnības. Viņš beidz vispārējo izglītību Rigas Pētera reālskolā, pēc tam papildinās
arodzināšanās Vācijā vairākās klavieru fabrikās. 1907. g. pārņem veikala vadību
savās rokās, iekārtodams darbnīcu ar modernām mašīnām.
Pasaules kara laikā visu tehnisko iekārtu, kā arī vērtīgākos uz lekškrieviju
evakuētos materiālus pa daļām rekvizē gan kara intendantūra, gan lielinieki.
1920. gadā, atgriezies no Krievijas, Alfrēds Kļaviņš no jauna uzsāk darbu. Pie
darba ierodas visi vecie klavieru būvētāji speciālisti, ar kuru palīdzību,
pielietojot modernas tehniskās iekārtas, Kļaviņa instrumenti
drīz vien atkal iekaro šejienes tirgu. Paplašinot darbību, firma iegūst savā
īpašumā piemērotas telpas Zasulaukā, pie dzelzsceļa. Tagad fabrika nodarbina ap
40 strādniekus un izlaiž gandrīz ik dienas pa instrumentam. Visas daļas tiek
pilnīgi šepat uz vietas pagatavotas. Galvenais dzelzs rāmis tiek liets šejienes
dzelzs lietuvē, bet apstrādāts, saurbts un zeltīts tieši fabrikā ; skaņu galds
(rezonanss) no sevišķi izmeklētiem un sagatavotiem galdiem
tiek pēc ilggadējiem novērojumiem speciāli apstrādāts, lai klavieres pēc gadiem
nezaudētu savu skaņu ; tiek vērptas resnas vairākkārt apvītas stīgas uz speciāli šim nolūkam konstruētas mašīnas. Kauc ēvelmašīnas, svelpj zāģi, sagatavodami ārējo ietērpu. Turpretim klaviatūru un mehāniku būves nodaļās darbs norit gausāk, jo sīkās daļiņas
visas japiemēro viena otrai un rūpīgi jānoregulē, lai
spēle būtu elastīga un visi taustiņi pilnīgi klausītu katrai pianist sajūtai, sākot no vismaigākā līdz visstiprākam
piesitienam. Pateicoties rūpīgam darbam un pieredzei klavieru būvē, firmas ražojumi ir
godalgoti jau pirms kara: Starptautiskā izstādē Madridē ar 1.godalgu un Viskrievijas
izstādē Rostovā ar 1.godalgu un pēckara Rīgas starptautiskā izstādē 1926. gadā
ar 1.godalgu."
Afrēds Kļaviņš mira Toronto 69 gadu vecumā 1962.gadā, visu mūžu arī tur nostrādādams savā specialitātē. Nav nekas dzirdēts par viņa pēcnācējiem. Šobrīd Vācijā dzīvo kāds Dāvids Kļaviņš, kurš arī ir klavierbūvētājs, bet nekur nav teikts vai viņam ir kāda saistība ar ar šiem Kļaviņiem.
Tāpat neesmu īsti pārliecināta par vietu, kur precīzi fabrika atradusies. Lai gan mūsdienās Tapešu ielā 3 atrodas ļoti līdzīgs nams ar tornīti tam, kas redzamas senajā fabrikas forogrāfijā, tomēr cilvēki stāsta, ka fabrika bijusi tagadējā Tapešu un Elvīras ielas stūrī. Tieši fabrikas ēka tika nojaukta tikai pirms dažiem gadiem, bet tā ar tornīti tur jau sen vairs nav. Fabrikas ēka vēl redzama kādā nesenā kartē.
Adrese: Rīga, Tapešu iela 4 (vecā adrese), tagadējā ap Tapešu ielu 16
