(Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Muižas pils pārbūves projekts 20.gadsimta sākumā, no J.Zilgalvja grāmatas "Daugavas muižas")
1631.gadā Zviedrijas karalis Lielvārdes pili nodeva Heinriham
Volfam, kas 1646.gadā tika uzņemts muižnieku kārtā ar pavārdu Volfenšīlds. Šī
dzimta Lielvārdē saimniekoja līdz 19.gadsimta vidum. Te izveidojās varena
muiža, kuras pakļautībā bija vairākas pusmuižas, dzirnavas, krogi.
1688.gadā pie Lielvārdes muižas tika nodibināta skola
latviešu bērniem. 1795.gadā muižā pastāvīgi uzturējās pārvaldnieks ar ģimeni un
dzīvoja ap 40 latviešu zemnieki, bet kungi muižā dzīvoja tikai laiku pa laikam,
tāpēc vecais 17.gadsimta beigu -18.gadsimta
sākuma kungu nams bija neliels. Saimniecības ēkas bija koka guļbūves. 1840.gadā
par muižas īpašnieku kļuva barons B. fon Vulfs. Pēc pieciem gadiem muižu
mantoja viņa dēls Maksis Artūrs. Nākošais īpašnieks bija Kārlis Bernhards
Artūrs, bet, tā kā viņam nebija pēcnācēju, muižu tālāk mantoja brālis Eduards
fon Vulfs, kura dēls Artūrs bija pēdējais Lielvārdes īpašnieks. 19.gadsimtā
muižas apbūve iekļāva viduslaiku pilsdrupas, muižas kungu māju , klētis u.c.
saimniecības ēkas, kā arī netālo luterāņu baznīcu. Arhitekts V.L.N. Bokslafs veica
muižas pils pārbūvi 20.gadsimta sākumā pēc barona Artūra fon Vulfa pasūtījuma.
Pēc pārbūves vidusdaļā tika izbūvēts kolonnu pāru portiks, tā mainot ēkas
proporcijas, uzsverot tās vidusdaļu. Īpaši grezns jauninājums nama izskatā bija
plašās terases upes pusē. Pils laukumā bijis skaists rožu dārzs, rindās augušas
tūjas, pa dārzu staigājuši fazāni un citi dekoratīvi putni. Plašā muižas pils
tika sagrauta 1.pasaules kara laikā, kad tika iznīcinātas arī citas kompleksa
celtnes, t.sk. arī staļļi un strādnieku māja. Kolhoza laikā drupas nolīdzinātas
un uz tām uzcelta parka estrāde, bet tagad bijušajā priekšpils teritorijā
izvietotas skulptūras “Lāčplēsis”, “Laimdota”, “Kangars” un citi ar eposu
saistīti tēli. Nopostīta un nolidzināta arī muižnieku kapliča Lielvārdes kapos.
Šodien
no Lielvārdes muižas saglabājusies tikai klēts, kurā tagad ir Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs. Tas klētī atrodas
jau kopš 1970.gada. Saglabājusies arī baznīca. (izmantoti materiāli no A.Plauža
grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)Adrese: Lielvārde, Edgara Kauliņa aleja
