Bauskas
brīvprātīgo bataljona karavīri karoja Bauskas apkārtnē 1944.gada vasarā un septembrī. Piemiņas akmeni šiem
karavīriem var redzēt arī pašā Bauskas pilsētā.
Starp
brīvprātīgajiem cīnījies arī Imants Zeltiņš (1927-2014, apglabāts Jumpravas
kapos), kurš vēlāk daudz darījis, lai saglabātu piemiņu par tā laika notikumiem
un cīnītājiem. Codes pagasta Butku kapos cīnītāju
atdusas vietā 1988. gada sākumā uzstādīja Rīgā izveidotu trīs metrus augsts
krustu. Ar Bauskas patriotu palīdzību kādus mēnešus vēlāk šai vietā uzstāda
pieminekli, ko okupācijas varas kalpi saspridzināja 1990. gada 4./5.decembrī.
2002. gada 13. oktobrī Butku kapos atklāja analogu pieminekli, piedaloties
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdim Nikolajam Romanovskim un
admirālim Gaidim Andrejam Zeibotam. Pēc tam pagaidu piemineklis līdzcīnītājiem
uzstādīts Bauskas Plosta kapsētā un Piemiņas akmens Mežotnes pagasta
Jumpravmuižas parkā, kur 1944. gada jūlija beigās atradās Bauskas
brīvprātīgo bataljona komandpunkts.
1944.gada
vasarā Bauskas apkārtnē bija izvietojusies daļa no t. s. 15. Rezerves un
Apmācības brigādes, kuras sastāvā tika ieskaitīti tie latviešu karavīri, kuri
bija paredzēti nosūtīšanai uz 15. Latviešu SS divīziju. Šajā brigādē viņi
izgāja apmācības un arī (daļēji) atveseļošanās kursus. No brigādes sastāva Bauskā
bija izvietots viens kājnieku apmācības bataljons. 1944.gada jūlija beigās
Sarkanās Armijas vienības tuvojās tagadējās Latvijas robežām, līdz ar to šī
bataljona karavīriem, neskatoties uz to, ka viņi bija bez pietiekošas
apmācības, nācās iesaistīties Bauskas aizstāvēšanā. Bez tam šajās kaujās
piedalījās arī Bauskas aizsargu pulka bataljons, vairāki policijas bataljoni
utt. Vispār Latvijas teritorijā (Zemgalē un Kurzemē) 1944.gada jūlija un augusta
mēnešos kaujas darbībā bija iesaistīts visai liels skaits dažādu pusmilitāru
vienību – aizsargi, policisti, policijas izpalīgi, bieži vien kaujās pēc savas
iniciatīvas piedalījās arī dezertējušie leģionāri.
1944.gada
septembra vidū Padomju armijas Virspavēlniecība pieņēma lēmumu 14.septembrī sākt
vispārēju uzbrukumu ar nolūku ieņemt Rīgu. Uzbrukums notiktu ne tikai Zemgalē,
bet arī Vidzemē un D Igaunijā. Bet tieši no Bauskas rajona bija paredzēts
ieņemt Rīgu. Uzbrukums sākās 14.septembra agrā rītā un krieviem izdevās ieņemt
Bausku un sākt kustību Iecavas un Baldones virzienā un jau 16.septembrī
priekšējām vienībām izdevās sasniegt Daugavu. Bet sīvu kauju rezultātā Ķekavas–Iecavas-
Baldones rajonā krievu karaspēka daļas tika sakautas. Rīgas ieņemšana bija
jāatliek līdz oktobra vidum. Lai gan vēstures grāmatās daudz rakstīts par
leģendāro “Ķīšezera forsēšanu” oktobrī, tomēr reāli Rīgas ieņemšanu plānoja jau
septembra vidū no Ķekavas puses. Taču ņemot vērā mazās sekmes, tas parasti
netiek reklamēts. Nevis krievi Rīgu ieņēma, bet gan vācieši to atstāja un pēc
tam tikai tajā iegāja krievi... Latviešu vienības, kuras visai lielā skaitā
bija izveidojušās 1944.g. vasarā, vēlāk tika izformētas (vai arī pašas izjuka)
un iekļāvās Latviešu Leģiona sastāvā. (celvezi.lv)
Adrese: Bauskas novads, Code, Butku kapi un Jumpravmuiža, muižas parks
