(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
1795. gada avīzē
„Rigasche Anzeigen” lasāms sludinājums, ka hofrāts Karls Eberhards fon Zīverss
Kārļu pusmuižu par 40 000 Alb. dālderiem pārdevis Andželai Marijai
Pīrsonei, dzim. Trompovskai (Trompowsky).
Īpašnieces tēvs
Jakobs fon Trompovskis (1715–1802) bija uzņēmīga un enerģiska personība: 1740.
gadā viņu, pēc profesijas ķirurgu, iecēla Cēsu pilsētas birģera kārtā, bet
četrus gadus vēlāk jau ievēlēja par pilsētiņas rātskungu; 1756. gada februārī
aktīvais cēsnieks delegācijas sastāvā devās pie Krievijas carienes Elizabetes
Petrovnas, kur uzturējās gandrīz gadu, 1758. gadā bija apriņķa deputāts Rīgā,
bet no 1758. līdz 1764. gadam atkal Sanktpēterburgā. Vienlaicīgi 1760.
gadā Jakobu Trompovski ievēlēja arī par Cēsu birģermeistaru; šo amatu viņš
pildīja divdesmit gadu.
Andželas fon Trompovskas
vīrs Džeims Pīrsons (Pierson) bija tēva biznesa partneris. Bagātais angļu
komersants piedzima 1741. gadā Skotijā Montrosē advokāta Roberta Pīrsona
un Annas Frazeres ģimenē. Uz Vidzemi viņu atveda komerciālas intereses: 1768.
gadā Džeimu Pīrsonu uzņēma Rīgas Melngalvju biedrībā. 1791. gadā tajā iestājās
viņa vecākais dēls Džeims Pīrsons, bet 1795. gadā – arī jaunākais dēls Roberts
Pīrsons. Bez viņiem ģimenē auga vēl pieci brāļi un četras meitas.
Rīgā Džeimss
Pīrsons kopīgi ar turīgākajiem vietējiem tirgotājiem izveidoja tirdzniecības
namu „Pierson, Huhn, Trompowsky & Wale”, kas nodarbojās ar dažādu preču
(kokmateriāli, alus, vasks, kaņepes u.c.) eksportu, galvenokārt uz Angliju.
Bizness attīstījās veiksmīgi un brīvos līdzekļus varēja ieguldīt nekustamajos
īpašumos.
Pēc divdesmit
laulībā pavadītiem gadiem, kad dēli jau bija sasnieguši pilngadību, laulātais
pāris nolēma uz sievas vārda iegādāties nekustamos īpašumus Cēsu apriņķī.
Vispirms 1791. gadā nopirka Ieriķu muižu, bet pēc četriem gadiem, kā jau minēts
– kaimiņos esošo Kārļu muižu.
Anglijā dzimušā
un pasaules skaistumu iepazinušā Džeimsa Pīrsona gaumi Vidzemei raksturīgais
pieticīgais muižas centrs ar nelielo kungu māju un saimniecības pagalmu, kur
zemnieki un kalpotāji veica ikdienas darbus, staļļa priekšā stāvēja zirgi un
nereti ieskrēja arī kāda no laidara kopējā bara nomaldījusies govs, vairs
neapmierināja. Būdams jau mūža otrajā pusē un, iespējams, vairāk par bērniem
nekā sevi domādams, viņš nolēma šeit visu pārkārtot un skaistajā ainavā, kas
atgādināja Skotijā pavadīto bērnību, ienest pārmaiņas, kuras uzsāka ar jaunas
reprezentablas, vietējai arhitektūras manierei netipiskas kungu mājas
celtniecību.
Mainījās ne tikai
ansambļa galvenā dominante, likvidēja jau tolaik par vecmodīgu uzskatīto kvadrātisko
saimniecības pagalmu. Būtiski attālinot no dzīvojamās mājas, uzcēla jaunu
laidaru un zirgu stalli, bet skaistās kungu mājas tuvumā iekārtoja parku ar
krāšņiem stādījumiem, pastaigu takām un alejām. Darbiem algoja vācu amatniekus,
ko apliecina ieraksti Āraišu draudzes baznīcas grāmatās.
1804. gada 16.
jūlijā Džeims Pīrsons 63 gadu vecumā Kārļos nomira. Divus gadus vēlāk –
1806. gada 26. februārī – atraitne muižu ieķīlāja ģimenes draugam un
kādreizējam darījumu partnerim, Rīgas Lielās Ģildes vecākajam, tirgotājam un
baņķierim Bernhardam Kristianam Kleinam.
Bet 1819. gada 1. novembrī par 32 729 rubļiem sudrabā Kārļus nopirka
Krievijas armijas pulkvedis grāfs Jozefs fon Koškuls (Joseph von
Koskull). Viņa vienīgā meita un mantiniece Elizabete, apprecējās ar īsteno
slepenpadomnieku, grāfu Emanuelu von Zīversu. Pēc Jozefa Koskula nāves,
Kārļumuiža 1863. gadā atkal nonāca grāfu Zīversu ģimenes īpašumā.
Deviņpadsmitajā gadsimtā muižas centra ēku
ansambli papildināja jaunas celtnes. Pirmās nopietnās pārbūves, uzsākot dzīvi
Kārļos, veica grāfs Jozefs fon Koškuls. Kā liecina 1834. gada muižas karte,
šajā laikā centra ēku kompleksam pievienojušies jauni staļļi, lopu kūtis,
krogs, dārznieka māja, ūdensdzirnavas. Nedaudz atstatus iekārtota īpašnieku
apbedījumu vieta – kapliča. 19. gadsimta otrajā pusē ansambļa attīstība
turpinājās: būvēja gan jaunas saimniecības ēkas, gan mājas apkalpojošā
personāla un kalpu dzīvokļiem. 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināja
Kārļu muižas kungu māju. Vairāku gadu laikā celtni atjaunoja. Pēc Pirmā pasaules
kara muižas kungu māju nodedzināja otrreiz, tā vairs netika atjaunota.
Agrārreformas laikā teritoriju ar ēkām sadalīja vairākās jaunsaimniecībās, bet
Kārļu muižas centrs nonāca Lauksaimniecības ministrijas īpašumā. 1922. gadā muižas
ūdensdzirnavās tika izveidota elektrostacija, kas ar elektrību apgādāja pat
Cēsu pilsētu. Otrais pasaules karš izjauca tālākos Kārļu muižas teritorijas
attīstības plānus.
Šobrīd
vienā no Kārļu muižas ēkām iekārtota viesnīca. Pie ēkas tiek izkārti to valstu karogi,
no kurām atbraukuši un vienīcā apmetušies tās viesi.
Adrese: Amatas novads, Drabešu pagasts, Kārļi
