(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
Biķeru
draudze sāka veidoties 17. gadsimta vidū, kad Rīgas rāte nolēma izveidot
pilsētas lauku novadā vairākas atsevišķas draudzes – Piņķu, Olaines,
Katlakalna, Salaspils un Biķernieku. Pirms tam pilsētas lauku novada
iedzīvotāju garīgo aprūpi veica Rīgas Sv. Jēkaba, bet vēlāk Rīgas Sv. Jāņa
baznīcas mācītāji.
1654.–1657. gadā Rīgas rāte algojusi pastāvīgu mācītāju Biķernieku draudzē, kura tajā laikā ietilpa Rīgas pilsētas patrimoniālajā apgabalā. Pirmais mācītājs bijis Johans Krīgers. 1657. gadā tiek uzcelts pastorāts. Līdz tam dievkalpojumi Biķerniekos notikuši kādā zemnieku mājā. Apmēram 1694.–1696. gadā tika uzcelta pirmā koka baznīciņa. Tā gan nav atradusies tagadējās baznīcas vietā. Ziemeļu kara laikā (1700–1721) koka baznīca tika nopostīta.
1764. gada decembrī Rīgas rāte pieņem lēmumu par saziedotajiem līdzekļiem būvēt jaunu baznīcu Biķerniekos. 1765.–1766. gadā tika uzcelta mūra baznīca: 1765. gada 2. maijā tiek iemūrēts pirmais pamatakmens. No ieejas labajā pamata akmenī iemūrēts skārda šķirstiņš, kurā ieliktas kapara un sudraba monētas. Iemūrējums apklāts ar skārda plāksni.
Netālu no baznīcas atrodas kapi, kuros rakts jau kopš 1500. gada, tātad tie ir vecāki nekā pati draudze.
Baznīcas būves kuratora pienākumus uzņēmās Lielās Ģildes vecākais un tuvējās Granska muižas īpašnieks E. Heidefogelis. Būvdarbus veica mūrniekmeistars J. N. Bergs (iespējams, viņš ir arī projekta autors) un namdaris Albrehts; altāri un kanceli izgatavoja koktēlnieks K. G. Apelbaums.
1766. gada 1. oktobrī baznīcā notiek pirmais dievkalpojums. Dievnams tiek svinīgi atklāts, iesvētīts un nosauks par Biķernieku Sv. Katrīnas baznīcu. Tas ir atgādinājums par Krievijas ķeizarienes Katrīnas II ierašanos Rīgā un tās apvidū un viņas labvēlīgo piekrišanu baznīcas celšanai.
1654.–1657. gadā Rīgas rāte algojusi pastāvīgu mācītāju Biķernieku draudzē, kura tajā laikā ietilpa Rīgas pilsētas patrimoniālajā apgabalā. Pirmais mācītājs bijis Johans Krīgers. 1657. gadā tiek uzcelts pastorāts. Līdz tam dievkalpojumi Biķerniekos notikuši kādā zemnieku mājā. Apmēram 1694.–1696. gadā tika uzcelta pirmā koka baznīciņa. Tā gan nav atradusies tagadējās baznīcas vietā. Ziemeļu kara laikā (1700–1721) koka baznīca tika nopostīta.
1764. gada decembrī Rīgas rāte pieņem lēmumu par saziedotajiem līdzekļiem būvēt jaunu baznīcu Biķerniekos. 1765.–1766. gadā tika uzcelta mūra baznīca: 1765. gada 2. maijā tiek iemūrēts pirmais pamatakmens. No ieejas labajā pamata akmenī iemūrēts skārda šķirstiņš, kurā ieliktas kapara un sudraba monētas. Iemūrējums apklāts ar skārda plāksni.
Netālu no baznīcas atrodas kapi, kuros rakts jau kopš 1500. gada, tātad tie ir vecāki nekā pati draudze.
Baznīcas būves kuratora pienākumus uzņēmās Lielās Ģildes vecākais un tuvējās Granska muižas īpašnieks E. Heidefogelis. Būvdarbus veica mūrniekmeistars J. N. Bergs (iespējams, viņš ir arī projekta autors) un namdaris Albrehts; altāri un kanceli izgatavoja koktēlnieks K. G. Apelbaums.
1766. gada 1. oktobrī baznīcā notiek pirmais dievkalpojums. Dievnams tiek svinīgi atklāts, iesvētīts un nosauks par Biķernieku Sv. Katrīnas baznīcu. Tas ir atgādinājums par Krievijas ķeizarienes Katrīnas II ierašanos Rīgā un tās apvidū un viņas labvēlīgo piekrišanu baznīcas celšanai.
1875.gadāa baznīcā
notiek vērienīgas pārbūves, tiek piebūvēta sakristeja. Arī 1926.gadā notiek plaši
remontdarbi.
Padomju okupācijas laikā
1967. gadā baznīcu atsavināja draudzei, baznīcas iekštelpas tiek izdemolētas un
izlaupītas, soli tiek sadedzināti, iet bojā ērģeles, lustra, sakrālie trauki. Vēlāk
ēkā iekārtoja jahtu darbnīcu un kombināta “Māksla” stikla vitrāžu darbnīcu, kas,
iespējams, pasargāja dievnamu no pilnīgas izpostīšanas. 1989. gadā baznīcā tika atsākta dievkalpojumu
noturēšana. 1992.
gadā tiek saņemts
ziedojums no Vācijas Ziemeļelbas baznīcas un sākas ārējās fasādes un iekštelpu
remonts. Dievnamā tiek uzbūvēts jauns (marmora) altāris, plašajā altāra telpā
uzklāta arī marmora grīda, izgatavoti soli; savā vecajā vietā atgriezusies
lielā baznīcas lustra, kura kādu laiku bija greznojusi Rundāles pils zāli;
svētdienas skolas vajadzībām sakristejā tiek izbūvēts otrais stāvs. 2003.
gadā ar Ievas un Imanta Lancmaņu palīdzību negaidīti tiek
atgūta 17. gs. glezna “Kristus pie krusta”, kas 1970. gada 23. jūlijā bija
izzagta no dievnama sakristejas.
Teika vēstī, ka
baznīca nosaukta biķera vārdā, jo šādā traukā zemnieks reiz pasniedzis ūdeni
ķeizarienei, kura kādu dienu bijusi pastaigā prom no sava galma. Viņa tad arī
likusi šeit uzcelt baznīcu.
Adrese: Rīga, Biķernieku iela 146
