Mūra baznīca celta 1854. gadā. Baznīcā bija 275 sēdvietas. Baznīcas tornis, kuram nav līdzīgu ne Baltijā, ne Zviedrijā, Vilhelma fon Strika projektēts 1911. gadā, uzcelts 1913. gadā. Domājams, ka akmens bluķi, kas diezgan nekārtīgi izmētāti ap baznīcu, ir palikuši pāri no torņa celtniecības, bet tā kā drīz sākās pasaules karš, tad par apkārtnes sakopšanu nebija laika domāt. Kara laikā baznīca stipri cietusi, tāpēc pēc kara vajadzēja līdzekļus baznīcas atjaunošanai. Tika atliets jauns zvans un 1926. gadā uzstādīts tornī, kur atrodas arī patreiz. Vajadzēja jaunas ērģeles. Tās pasūtīja Jēkabam Jauģietim, kuru uzskata par otro lietpratīgāko un ražīgāko ērģeļbūvētāju 30. gadu Latvijā. 1934. gada rudenī tās bija gatavas un 14. oktobrī tika iesvētītas. Zaubes ērģeles bija vienas no trim lielākajām Jauģa ērģelēm, bet skanējuma ziņā tās bijušas labākas par pārejām. Otrā pasaules kara gados Zaubes baznīca pārāk daudz necieta un tā turpināja darboties līdz 1963. gada beigām. Visu politisko apstākļu dēļ, draudze iznīka. Pēdējais dievkalpojums notika 1963. gada ziemassvētkos. Baznīca tika atsavināta un izdemolēta. Logu vitrāžas izsistas, ērģeļu stabules izvazātas, torņa spice kopā ar krustu tika brutāli nolauzta 1969. g. vasarā – aizkabinot trosi aiz krusta un ar traktora palīdzību norauta. Vēlāk uztaisīja tornim nelielu nobeigumu, lai lietus un sniegs netiktu iekšā. Tāds tornis izskatās arī tagad. Baznīcas telpas tika izmantotas kā sporta zāle, vēlāk, kad uzcēla jauno skolu ar sporta zāli, baznīcu izmantoja minerālmēslu uzglabāšanai un pēc tam atdeva rajona patērētāju biedrības savienībai, kura to izmantoja par pārtikas noliktavu.
J. Dzintars (jeb Žanis Skudra) savā grāmatā “Okupētās Latvijas dienas grāmata” apraksta redzēto šajā baznīcā kādu dažus mēnešus pēc pēdējā dievkalpojuma: “Pēdējais dievkalpojums laikam ir noticis Ziemassvētkos vai Jaungadā, jo pie altāra eglīte kā dedzināta, tā palikusi. Ērģeles daļēji sabojātas, tāpat harmonijs blakus ērģelēm. Uzkāpju tornī. Vējš dauza torņa skārda segumu, kas vietām atplīsis vai atlauzts. Altāra glezna Jēzus pie krusta kā par brīnumu vesela — arī tā nevienam nav vajadzīga, arī tā gaida savu likteni. Uz altāra izdzerts kortelītis. Ģērbkambarī galdiņa atvilktnes izvandītas, te groziņā eglīšu svecīšu turekļi, pat sērkociņi, dažas dziesmu lapiņas, dziesmu numuri, ko uzkar uz dēļa. Pārējais baznīcā vēl nav pārāk izdemolēts, tikai pa grīdu mētājas ķieģeļu un akmens gabali, ar ko izsisti stikli. Virs baznīcas durvīm ārpusē krusta atveidā — 1913. lekšpusē pie sienas piemiņas plāksne pirmajā pasaules karā kritušajiem, uz kuras rakstīts: Nenobeidz sēroties mātes Par kautiņā kritušiem dēliem, Norimstiet, vairāk kā jums, Latvijai kritušo žēl. Tad seko kritušo vārdi un zem tiem (izšvīkāts) Zaubes aizsargu nodaļa. Turpat pie baznīcas kāda veca māmiņa stāda kartupeļus jau iepriekš izraktajās vagās. Viņa man pastāsta, ka rudenī vēl notikuši dievkalpojumi, tad sākts sist logus ārā.”
1991. gada 22. decembrī draudzei tika atdota baznīcas ēka, kura bija nožēlojamā stāvoklī. Caurais jumts bija pamatīgi sabojājis sienas un drausmīgā netīrība, kas valdīja pārtikas noliktavā, vispār nav aprakstāma. Ziemassvētku dievkalpojums notika izmazgātās telpās.
Šobrīd (2015.gadā) ir uzlikts karkass jaunam baznīcas tornim un notiek labdarības akcijas torņa būvei.
Adrese: Amatas novads, Zaubes pagasts, Zaube
