(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Laikraksts “Brīvā zeme” 1936.gadā apraksta kādu
senāku notikumu Lēnās: “Skrundenieki bija ietaisījuši ceļu pār Lēnu
prāvesta zemi. Sākumā šo ceļu lietoja tikai ziemā, kad Venta pārsala, bet vēlāk
brauca arī vasarā. Ziemā mācītājs atļāva skrundeniekiem braukt pār saviem
laukiem, bet vasarā, kad lauki bija apsēti, viņš to neatļāva. Mācītājs
nepaklausīgajiem skrundeniekiem lika zirgus apķīlāt. Caur to izcēlās strīdi
starp skrundeniekiem un mācītāja zemniekiem, kas bieži vien beidzās ar izkaušanos. Skrundenieki
jau no seniem laikiem pazīstami kā lieli dzērāji un kaušļi. Būdami kroņa
saimnieki, viņi, neskatoties ne uz kādiem aizliegumiem, brauca uz Lēnu krogu
iemest. Vienreiz daži Skrundas saimnieki satikuši prāvestu Beišinu un
piedraudējuši mācītāju nosist un ēkas ar visu baznīcu nodedzināt, ja viņš vēl
uz priekšu sūtīšot savus kalpus viņa ceļu aizsprostot un grāvjus priekšā rakt.
Mācītājs skrundeniekus iesūdzēja
tiesā, šī sūdzība vilkās vairākus gadus. Skrundenieki
pielietoja visu savu prasmi, nežēloja arī materiālus līdzekļus, lai tikai viņu
ceļš uz Lēnu krogu netiktu noliegts. Skrundenieki aizrādīja, ka viņi šo ceļu lietojot
jau 10 gadus un caur to esot iemantojuši servitātes tiesības. Mācītājs atkal
aizrādīja, ka lietojuši jau nu gan esot, bet pret samaksu. Skrundenieki viņam
par ceļu esot agrākos gados maksājuši par labības izbraukšanu ar labību. Tiesas
lēmums iznāca mācītājam
par labu un skrundēniekiem ceļš uz Lēnu baznīcas krogu tika
slēgts. Lēnu muižas kungs par šo tiesas iznākumu bija ļoti sašutis, jo nu viņa
krogū brandvīna patēriņš stipri mazinājās. Apkārtējie saimnieki visi bijuši ar
kungu klaušām bezgala aplikti un tamdēļ arī maz palicis pāri degvīna pirkšanai.
Prāvestam Beišinam visas šīs sūdzības bija galīgi apnikušas un viņš lūdz viņu
pārcelt citā vietā.”
Adrese: Skrundas novads, Nīkrāces pagasts, Lēnas