(2010.gada foto)
(Dīķeru muiža senāk)
Dīķeru muiža
radusies 16.gadsimtā poļu invāzijas rezultātā. Pirmais nosaukums nāca no igauņu
valodas, kā jau tas bija daudzām tā laika Rūjienas puses muižām. Poļu karalis Stefans
uzdāvināja muižu kādam Mierezevskim, bet 1592.gadā ar Polijas karaļa Sigismunda
III labvēlību to nopērk Vilhelms Dīķers. Vēlāk tā nonāk Dīķera atraitnes Ģertrūdes
Sofijas rokās. Pēcnācēj muižu 1758.gadā pārdod Karlam Evoldam Patkulam, kurš to
atstāj savai atraitnei Annai Margaretai von Engelhardai. Šajā laikā jau ir uzbūvēts
patreizējais nams, kas ir vasarnīcu stilam viena no raksturīgākajām ēkām Vidzemē. Vēl pēc dažam ipašnieku
maiņām muižu 1842.gadā nopērk landrāts Karls Justus von Menzenkampfs, bet 1879.gadā
to nopērk valsts deputāts Ernsts von Menzenkampfs. Vēlak muiža pāriet viņa dēla
Ernsta rīcībā līdz pat 1920.gadam, kad muižā ierīko skolu. Viņš darbojies kā žurnālists
un kā mecenāts Dīķeru skolas labā, sarakstījis vairākas grāmatas par baltvācu
personībām un to nozīmi Baltijā. Pēdējos mūža gados darbojies žurnālā “Tēvija”.
Miris 1945.gadā, bet viņa sieva Irēna vairākus gadus strādāja par skolotāju Dīķeru
skolā. Ēkas augšstāva 6 istabas izmantoja dzīvošanai Menzenkampfu ģimene, bet
apakšstāva 10 telpās darbojās skola.
Skola pārcietusi
vairākus ugunsgrēkus, bet 1989.gadā tā tiek atjaunota un turpina savu dzīvi kā
Naukšēnu skolas filiāle – Ķoņu skola. (izmantots arī Jura Lapkaša pētījums no
Facebook)
2020.gadā latviešu valodā izdota Ernsta fon Menzenkampfa grāmata "Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē".
2020.gadā latviešu valodā izdota Ernsta fon Menzenkampfa grāmata "Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē".
Adrese: Naukšēnu novads, Ķoņu pagasts, Dīķeri