(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Henrijs Visendorfs jeb Indriķis Ķiparts (1861-1916) dzimis Paltmales, tagad Līgatnes pagastā ,
dzirnavnieka četru bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Bijis tirgotājs,
žurnālists, folklorists, leģendārs latviešu izcelsmes bagātnieks. Latvju
dainu pirmais izdevējs.
Parīzē dzīvoja neprecējies viņa
mātes brālis bagātnieks Henrijs Visendorfs (Wissendorff), kurš
uzaicināja Ķipartu pie sevis, adoptēja, dodot savu vārdu un nodrošināja
tautsaimniecības studijas Kondorsē licejā Parīzē. Tur Visendorfs apguva franču,
vācu, angļu, krievu valodu. No Parīzes uzturēja sakarus ar Pēterpils
latviešiem, sūtīja rakstus latviešu avīzēm.
1886.gadā, pēc tēvoča nāves,
mantoja viņa kapitālu un 1887.gadā Pēterpilī izveidoja vilnas audumu
vairumtirdzniecības uzņēmumu.1890. gadā apprecējies ar bagāta holandiešu
tirgotāja meitu. Bija izdarīgs un praktisks, teicams veikalnieks ar labiem
sakariem. Kļūdams Krievijā par ievērojamu tirgotāju, izvirzījās amatos -
Pēterpils domnieks, apgabaltiesas zvērināts piesēdētājs, Izglītības ministrijas
komitejas loceklis.
Pārkrievošanas laikos aizstāvēja
latviešu nacionālās intereses. Palīdzēja Fricim Brīvzemniekam publicēt pret
latviešu skolu krievināšanu vērstus rakstus. Atbalstījis latviešu pasākumus:
1883. gadā izkārtoja latviešu pārstāvēšanu Pasaules izstādēs Čikāgā, sekmēja
latviešu skolas un bibliotēkas, sarīkoja un materiāli atbalstīja Līgatnes
pagasta dziesmu svētkus. Pievērsās latviešu folklorai un mitoloģijai, par ko
publicēja rakstus presē un izdeva grāmatu "Ziņas par latviešu
ticību". Piedalījās dainu vākšanā
un nodeva Krišjānim Baronam 28 406 dainas. Iesaistījās Latvju dainu izdošanā.
No 1894–98.gadam par saviem līdzekļiem 10 burtnīcās izdeva Latvju dainu 1.
sējumu. Panāca, ka kopš 1900. gada to izdošanu pārņēma Krievijas Zinātņu
akadēmija.
Visendorfa māsas meita Milda
Kārkliņa stāsta:
Interese par etnogrāfiju
Visendorfu 1889 . gadā saveda kopā ar Brīvzemnieku, kura mudināts, sāka
rūpēties par dainu izdošanu. 1892 .gadā stājās saskarē ar Baronu – ziedoja
līdzekļus, vāca ziedojumus, cīnījās ar cenzūru, gādāja abonentus, reklamēja,
piedalījās plānos par sējumu iekārtojumu, saturu, ortogrāfiju, rakstu
pievienošanu, pārraudzīja laika plānus, saņēma manuskriptus, sūtīja korektūras.
Kad Barons, naudas grūtībās nonācis, rakstīja, ka dainas būs jāliek pie malas,
H. Visendorfs atbildēja, ka uzsākto darbu nedrīkst pārtraukt un steidzīgi
izgādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas pabalstu, lai dainu darbs nepārtrūktu.
No 1891–1903.gadam izdeva A.
Lerha-Puškaiša Latviešu teikas un pasakas, 1–5.
1890.gadā nopirka saviem vecākiem
Paltmales dzirnavas, paplašināja tās, pārvēršot par modernu uzņēmumu ar cementa
ražotni un kokvilnas pārstrādes iecirkni, kur ražoja no Ēģiptes kokvilnas
labāko vati Krievijā, iekārtoja ūdensturbīnu ar elektroģeneratoru. Tas notika
laikā, kad pat Rīgā elektrību vēl nepazina. Piedalījies arī Paltmales
Saviesīgās biedrības nama pamatakmeņa likšanā, ziedojis tam lielāku summu.
Uzturēdamies Līgatnē, bieži tikās Rīgā ar Krišjāni Baronu u.c. latviešu
sabiedrības darbiniekiem.
1905.gadā aģenta blēdību dēļ
Visendorfa kokvilnas pārstrādes uzņēmums cieta lielus zaudējumus un bankrotēja.
Visendorfa darbība apsīka 1. pasaules kara darbības dēļ.
Pēc Visendorfa nāves un
1917.gada revolūcijas viņa atraitne Gerharda ar bērniem atgriezās Rietumeiropā,
bet Līgatnes dzirnavas pārdeva. H. Visendorfa ģimenē bija 2 dēli un 2 meitas.
Revolūcijas jukās viens dēls pazuda, otrs nomira. Atraitne un meitas apprecējās
ar ārzemniekiem, izbeidzot Visendorfu dzimtas vārdu. (no nekropole.lv)
Adrese: Augšlīgatne