(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
Nabes arhibīskapa pils minēta 1318. gadā, bet muiža 1466.
gadā. No pils saglabājies nocietinātais dzīvojamais tornis - donžons (13.-14.
gs., vēlāk pārbūvēts), kurā vēlāk bijis klosteris. Sienas tam 1,9 m biezas un
tajās esot iemūrēta slepena eja no pagraba līdz trešajam stāvam. Sienas mūrētas
no laukakmeņiem un ķieģeļiem, kuru izmēri 29 x 15 x 7 un 31 x 16 x 7 cm.
Pamatstāvā saskatāmas apkures sistēmas paliekas - kādreizējā kamīna vieta ar
dūmvada izeju. 2. stāvā ir krusta velves un grēksūdžu nišas, izciļņi. Galvenā
ieeja aizsardzības nolūkos stipri pacelta virs zemes līmeņa. D pusē tornim ir
divas aizmūrētas durvju ailas, kas var liecināt par kādreiz bijušu mazāk
izturīga materiāla piebūvi šajā pusē. 15 m uz R no torņa atrodas no laukakmeņiem
celta mūra paliekas, iespējams, viduslaiku pils aizsargsiena, kas vēlāk
izmantota par saimniecības ēkas ārsienu.
1533.gadā arhibīskaps izlēņoja Nabes pili Rozenu dzimtai. Ap
1600.gadu tā piederēja Tīzenhauzeniem. Ap 1700.-1800.gadu to ieguva Menekenu
dzimta, bet kā pēdējie – Zīversu dzimta, kuriem tā piederēja līdz 1920.gadam.
Kungu māja celta 19. gadsimta 2. pusē, tā pārbūvēta,
izveidojot divus dažāda augstuma vienu otram perpendikulārus korpusus un
vairākas verandas tipa piebūves. Celtne orientēta uz villas tipa būvi un tāpēc
galvenais bijis panākt tās telpisko izteiksmību. Tās pagraba daļā piecstūrainas
velves. Te regulāri atbrauc barona fon Zīversa mazmeita Ada fon der Reke, kas
jau vairāk kā 40 gadus dzīvo Vācijā. Viņas tēvs bija ļoti iecienīts vienkāršo
ļaužu vidū. Viņš ļāvis svētdienās nākt uz muižas parku pastaigāties, tikai
obligāti bija jābūt baltam kreklam un "šlipsei'". Ja nebija, tad
prasīja: - Vai tev naudas nav? - Se tev nauda, bet bez šlipses nenāc uz parku.
Kad viņš nomira, zārku uz kapiem (nav apglabāts kapličā, bet blakus) uz saviem
pleciem aiznesa vietējie iedzīvotāji. Tas nav nemaz tik tuvu - gandrīz 2 km.
Saimnieciskās celtnes pārstāv 1844. gadā celta klēts,
stallis (1902), spirta brūzis, kalte, jaunā kūts (1904), dzirnavas, ratnīca u.
c. būves. Diezgan interesanta ir vešūža ēkas apdare ar īpatnu graudainu
apmetumu, kur it kā ar dažādiem instrumentiem būtu iespiestas dažāda izmēra
bedrītes. Iepretī kungu mājai dīķis, pie kura bijusi pīļu māja, ap 1918.-1920.
gadu tajā notikuši luterāņu dievkalpojumi, 1924. gadā ierīkota krejotava, kas
pastāvējusi līdz 1964. gadam, pēc tam dzīvojamā māja Tīreļi. Dīķī maza saliņa,
kur Jāņos stāvējusi alus muca, no parka puses uz to vedis tiltiņš.
2004.gadā notikusi izsole, kurā muižu iegādājies kāds Dainis
Lazdāns, kurš esot apņēmības pilns visu atjaunot, sakopt (http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/273181-rigas_restaurators_klust_par_nabes_muiznieku
) . 2015.gadā notikusi jauna izsole, kurā muižu iegādājies patiesi
ieinteresēts pāris, kuri jau sākuši apkārtni sakopt un domāt par nākotni.
Pati biju šeit 2015.gadā un uz vietas sastapu kādu ļoti
atvērtu un draudzīgu ārzemnieku, kurš esot īpašnieks un domājot te izveidot
hoteli vai hosteli. Viņš pastāstīja, ka cilvēki uz šejieni braucot un postot,
vedot prom lielos akmeņus no viduslaiku torņa paliekām un viņam šad tad
nākoties ar tādiem cīnīties. Patīkami, ka vide muižas teritorijā sakopta, zāle
nopļauta, brikšņi izcirsti un visas ēkas ir labi aplūkojamas.
Adrese: Limbažu novads, Limbažu pagasts, Nabe
