Tā ir
viena no Skultes muižas pusmuižām. To Skultes barons izrentēja savam draugam
Aleksandram Bindemanim. Galvenā (kungu) māja bija vienstāva pelēka koka ēka, kas
celta 19. gadsimta sākumā ar septiņām istabām, starp kurām bija viesistaba ar
klavierēm, puķu istaba un ziemeļu pusē atsevišķi iekārtota miroņu istaba.
Menkuļmuižā tika rīkotas balles:
ziemā – istabā, bet vasarā parkā. Pie mājas bija ierīkots skaists puķu dārzs un
parks. Muiža līdz mūsdienām nav saglabājusies, kungu māja tika nojaukta ap
1980. gadu un kā seno laiku liecinieks palicis vien mūra pagrabs.
Tautas
atmiņā saglabājies stāsts, ka Menkuļmuižā pēc brāļa Aleksandra Bindemaņa nāves saimniecību
līdz 1941. gadam vadījušas viņa māsas – freilenes Frau Minnā un Frau Tillā.
Abas māsas palika vientuļnieces līdz mūža galam. Menkuļu muižas dzīve pārtrūka
līdz ar freileņu Frau Minnā un Frau Tillā nāvi 1941. gadā, kad vienas māsas
bēru ceremonijā otra nomira pie viņas kapa.
Menkuļmūri
— dīvainas un pagaidām maz izskaidrojamas mūra drupas pie Menkuļu muižas. Tie it
kā esot pils mūri no zviedru laikiem. Sienu paliekas izskatās dažādos laikos
mūrētas. Zem mūriem bija divi pagrabi, no kuriem viens vēl ir saglabājies.
Menkuļmūri ir teiksmām apvīti, stāsta, ka tur mēnesgaismā sēžot vecais Velns un
kūpinot līko glazūrpīpi. Ir nostāsti, ka no pils esot bijušas divas pazemes
ejas, no kurām viena vedusi uz Dzirnupes Dzirnavām, bet otra uz Bezdibeni –
mazu ezeriņu, kuram dziļumu nevarot izmērīt un kas tiek saukts arī par Velna
mājokli. Cita teika vēsta, ka te gribējuši celt pili, bet, cik pa dienu
uzcēluši, tik pa nakti Velns nojaucis. Tā pili nav uzcēluši, bet atvestie
akmeņi saglabājušies.
Adrese: Limbažu novads, Skultes pagasts
