Kaujas vieta pie bijušā Vīķu kroga saistīta ar
Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - Latvijas Atbrīvošanas karu, kam bija
būtiska loma Latvijas valstiskuma veidošanās procesā.
1919.gada 3.novembrī Vīķu kroga apkārtnē norisinājās kauja starp Latvijas armijas Latgales divīzijas 8.Daugavpils kājnieku pulku un Bermonta - Avalova Dzelzsdivīziju, kuras laikā krita 9 Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji, bet 109 kareivji tika ievainoti. Kaujas sekmīgais rezultāts ļāva turpināt Latvijas armijas uzbrukumu Pārdaugavas virzienā un 11.novembrī nobeigt Rīgas atbrīvošanas operāciju.
Vīķu kroga apkārtne pirmās Latvijas Republikas laikā tika noteikta par vēsturisku kaujas vietu. 1938.gada 21.aprīlī pie Vīķu kroga tika ierīkota piemiņas vieta - iestādīta piemiņas birzs (31 bērzs un 109 egles) un ielikts piemiņas zīmes pamatakmens. Latvijas valsts vēstures arhīvā ir saglabājies pieminekļa projekts, kuru nepaguva realizēt. Mūsdienās saglabājusies daļa no 1938.g. stādītajiem bērziem, piemiņas vietas terases ar 2 kāpņu posmiem un uz augšējās terases apaļa zemes uzbēruma centrā novietota pieminekļa pamatne. Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas vietas pie bij. Vīķu kroga saglabāšanā un uzturēšanā savu ieinteresētību ir izrādījusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. 2009.gada 5.septembrī izsludinātās talkas ietvaros Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji veica teritorijas sakopšanas darbus piemiņas vietā.
1919.gada 3.novembrī Vīķu kroga apkārtnē norisinājās kauja starp Latvijas armijas Latgales divīzijas 8.Daugavpils kājnieku pulku un Bermonta - Avalova Dzelzsdivīziju, kuras laikā krita 9 Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji, bet 109 kareivji tika ievainoti. Kaujas sekmīgais rezultāts ļāva turpināt Latvijas armijas uzbrukumu Pārdaugavas virzienā un 11.novembrī nobeigt Rīgas atbrīvošanas operāciju.
Vīķu kroga apkārtne pirmās Latvijas Republikas laikā tika noteikta par vēsturisku kaujas vietu. 1938.gada 21.aprīlī pie Vīķu kroga tika ierīkota piemiņas vieta - iestādīta piemiņas birzs (31 bērzs un 109 egles) un ielikts piemiņas zīmes pamatakmens. Latvijas valsts vēstures arhīvā ir saglabājies pieminekļa projekts, kuru nepaguva realizēt. Mūsdienās saglabājusies daļa no 1938.g. stādītajiem bērziem, piemiņas vietas terases ar 2 kāpņu posmiem un uz augšējās terases apaļa zemes uzbēruma centrā novietota pieminekļa pamatne. Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas vietas pie bij. Vīķu kroga saglabāšanā un uzturēšanā savu ieinteresētību ir izrādījusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. 2009.gada 5.septembrī izsludinātās talkas ietvaros Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji veica teritorijas sakopšanas darbus piemiņas vietā.
Adrese:
