02.12.23

Rēzekne, piemineklis "Vienoti Latvijai" jeb Latgales Māra

 


                                                                    (1939.gada foto)

                                                          (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto) 
                                                (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Nedaudz no Rēzeknes skaistā pieminekļa vēstures. 2022. gada augustā apritēja 30 gadi, kopš Rēzeknē tika atklāts otro reizi atjaunotais piemineklis “Vienoti Latvijai”, tautā dēvēts par Latgales Māru. To pamatoti uzskata par vienu no Latgales simboliem. Pieminekli atklāja 1939. gada 8. septembrī, un tas simbolizēja Latvijas cīņas Neatkarības karā, uzvaru pār lieliniekiem un tautas vēlmi saglabāt brīvību.

Taču 1939. gadā Latvijas liktenis jau bija izlemts, Latvijā 1940. gadā ienāca PSRS armija, un vietējā okupācijas vara 1940. gada vasarā pieminekli nogāza. Vācu okupācijas laikā piemineklis tika atjaunots. Līdz 1950. gadam tas atradās vecajā vietā, no Māras rokas gan bija izlauzts krustiņš, un roka izskatījās pēc dūres. Vietējai varai tas nepatika, un 1950. gadā pieminekli kārtējo reizi nogāza. No 1960. gada Māras vietā slējās ļeņineklis, ko nojauca pēc 1991. gada augusta puča.

Mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, kurš bija viens no pieminekļa atjaunošanas iniciatoriem, kopā ar rēzekniešiem sāka meklēt 1950. gadā nogāzto Māras pieminekli. Piedalījušies pat ekstrasensi, taču - piemineklis bija pazudis bez pēdām. Tad kāds bijušais čekists ieteica velti netērēt spēkus meklēšanai, jo piemineklis esot aizvests un iznīcināts.

Tāpēc Latgales Māru nolēma radīt no jauna. Iznīcinātās Māras autors - tēlnieks Kārlis Jansons - jau bija mūžībā, tāpēc šis darbs - izveidot jauno Māru - tika uzticēts viņa dēlam tēlniekam Andrejam Jansonam un kolēģim - tēlniekam Indulim Folkmanim.

1992. gada 13. augustā, kad Rēzeknē notika Pirmais pasaules latgaliešu saiets, Latgales atbrīvošanas pieminekli “Vienoti Latvijai” atklāja no jauna. Tas notika, pateicoties Latvijas Tautas frontes (LTF) aktīvistu centieniem. Naudu pieminekļa atjaunošanai savāca ļoti ātri: bija gan tieši ziedojumi, gan ziedojumu kastītes LTF pasākumos. Pieminekļa atjaunošanā nozīmīga loma bija Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrībai, ko toreiz vadīja Pēteris Keišs.

1939.gada 9.septembra “Latvijas kareivja” numurā rakstīts: “Rēzekne vakar saistīja visu latviešu brīvības cīnītāju domas. No tuvas un tālas apkārtnes ar vilcieniem, pajūgiem un kājām ieradās tauta un pašvaldību delegācijas, lai piedalītos Latgales atbrīvošanas pieminekļa atklāšanas svinībās. Godinot tos karavīrus, kas Latgales atbrīvošanas cīņās nolikuši galvas uz Latgales zilo ezeru krastiem, lai atgūtu tautas un valsts brīvību, tauta viņiem uzcēlusi pieminekli Rēzeknē, kas atrodas pašā Latgales sirdī. Latgales brīvības pieminekļa celšanas doma radusies 1929. gadā, rīkojot Latgales 10 gadu atbrīvošanas svētkus. Pieminekļa pamati likti 1930. gada 8. jūnijā. Tagad Rēzeknē uzceltais piemineklis vēlreiz atgādina kopīgos ceļus, kas sākti pirms 20 gadiem.”

Izdevums “Universitas” 1939.gada 18.septembrī cita starpā raksta: “Piemineklis sastāv no divām daļām - tēlnieciskās
grupas un arhitektoniskā postamenta. Tēlnieciskās grupas trīs tēli simbolizē Latgales atbrīvošanu. Karavīrs ar savu fizisko un morālo spēku pārcērt vecās saistības ar pagātni. Latgales jaunava palīdz viņam atraisīt šīs saites, vainagojot atbrīvoto Latgali. Latgale, sajūsmā par iegūto brīvību, traucas uz augšu pretim labākiem laikiem, stipri turot rokā ticības zīmi krustu, it kā izteicot: ar krustu uzvarēsi. Krusts, liekas, ir šī pieminekļa lielākā īpatnība tas raksturo ticīgo Latgales tautu, kas ar baznīcu ir nedalāmi saaugusi, tas atgādina arī neseno pagātni, kad tauta tikai baznīcā no lūgšanu grāmatām drīkstēja lasīt rakstus savā dzimtajā valodā, tā pasargājot latvisko garu no pārkrievošanas spaidiem.”

1943.gada “Rēzeknes ziņas” raksta: “1941. gadā, pēc otrreizējās boļševiku padzīšanas, vietējā sabiedrībā un iestāžu vadītājos atkal paceļas jautājums par Latgales atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanu, kurš iepriekš tika nogāzts. Tiek savāktas piemineklim nolauztās daļas un ievadītas sarunas ar pieminekļa autoru — tēlnieku K. Jansonu, kurš arī uzņemas pieminekli restaurēt. Pemineklis restaurēts pirmatnējā izskatā un stāvoklī un 1943.gada 22. augustā Rēzeknē noltiks atjaunotā Latgales atbrīvošanas pieminekļa svinības.”

Adrese: Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 93 (koordinātes - 56.506551, 27.330805 )