Turaidas viduslaiku pils un muiža (Thoreydia, Treiden, Fredeland, Treyden)

 

                                                                   (1910.gada foto)

                                                                                  (1810.gada zīmējums) 

                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Turaidas muiža izveidojās pie 1214. gadā būvētās Rīgas arhibīskapa Turaidas pils, kura būvēta pēc bīskapa Alberta norādījuma. Pirmsākumā (13. gadsimtā) muiža ir tikai vieta zemnieku desmitās tiesas labības savākšanai, vēlāk tur ir arī klēts tās uzglabāšanai. Sākot ar 16. gadsimtu, muiža kļūst par saimniecisku vienību, kurā ietilpst apkārtējā zeme, meži, ūdeņi, muižas centrs ar saimniecisko apbūvi, dārzi un parki.

Muižas saimnieciskā apbūve 13. – 17. gadsimtā veidojas pils nocietinājumu ietvarā un attīstās līdz ar pili. Pēc Rīgas arhibīskapijas sekularizācijas 1566. gadā Turaidas muiža tiek nodota Vidzemes muižniecībai, lai no tās ienākumiem segtu zemes tiesas uzturēšanas izdevumus.

1571. gadā muiža pirmoreiz kļūst par privātīpašumu, kad to kā atalgojumu par pakalpojumiem Polijas – Lietuvas valstij saņem Tartu bīskapijas fogts Elerts Krūze.

Pirmās rakstītās ziņas par Turaidas muižas saimniecību saglabājušās 1582. un 1590. gada revīziju protokolos. 1590. gada revīzija liecina, ka pie Turaidas pils pastāv samērā plaša muižas saimniecība, kura balstās uz visa pilsnovada nodevām un klaušām.

Poļu–zviedru kara laikā 1601. gadā zviedru karaspēks ieņem Turaidas pilsnovadu. Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1625. gadā dāvina Turaidas pilsnovadu Zviedrijas valsts padomniekam Nilsam Šternšildam.

No 1652. gada līdz 1818. gadam Turaidas muiža ir Budbergu dzimtas īpašumā. Pēc Ziemeļu kara Vidzeme nonāk Krievijas varā.

1818. gadā muiža nonāk Kampenhauzenu dzimtas īpašumā. Sākas muižas paplašināšana. Pakāpeniski tiek atceltas klaušas un muižā sāk strādāt algots darbaspēks – kalpotāji un muižas ļaudis.

1905. gada revolūcija muižu būtiski neskar. No 1907. gada muiža pieder Staelu fon Holšteinu dzimtai. 1920. gada agrārreformas rezultātā 55 ha muižas zemes ar 7 ēkām paliek muižnieka īpašumā, pārējā zeme tiek sadalīta jaunsaimniecībās. Laikposmā no 1920. gada līdz 1939. gadam no bijušā Turaidas muižas zemes īpašuma izveidojas 106 zemnieku saimniecības. Staelu fon Holšteinu ģimene 1939. gadā dodas prom no Latvijas un kā kompensāciju par īpašuma atstāšanu Turaidā saņem muižu Pomerānijā.

No 1947. gada bijušo muižas teritoriju apsaimnieko lauksaimniecības artelis “Pamats”. Mūsdienās muižas saimnieciskās apbūves centrs ar 19 ēkām ir Turaidas vēsturiskā centra sastāvdaļa un ietilpst Turaidas muzejrezervātā.

Adrese: Siguldas novads, Sigulda (koordinātes - 57.182574, 24.850302 un apkārtne)