Jelgavas katoļu katedrāle

 

                                               (Vecā katoļu baznīca, pirms tās, kas mūsdienās)

                                                                                     (1918.gada foto) 

                                            (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                     (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

                                            (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                           (Jelgavas katoļu katedrāles katehēzes centrs, fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Agrākā katoļu baznīca bijusi no skata līdzīga Jelgavas trīsvienības baznīcai – balta un ar kvadrātveida torni un celta 1630.gadā. Tagadējā katoļu baznīca celta 1906. gadā iepriekšējās baznīcas vietā, tā ir ķieģeļu celtne pseidogotiskā stilā, tās ārējā fasāde ir bagāta ar dekoratīviem elementiem - pilastriem un konsolīmiem, dievnama tornis ir smails un piramidāls. Tās celtniecību pēc Liepājas arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa meta organizēja prāvests Kazimirs Jasens, kurš strādāja Jelgavā no 1902. - 1944.gadam. Jaunā katoļu baznīca no vecās mantojusi trīs altārus. Baznīcas pamatus iesvētīja bīskaps K.F.Cirtauts. 1906.gada 19.novembrī (2.decembrī) notika jaunās baznīcas iesvētīšanas svētki.

Kad Otrā pasaules kara laikā Jelgavā ienāca padomju karaspēks, pilsēta dega gandrīz nedēļu. 1944.gada 27.jūlijā sākās pirmie uzlidojumi Jelgavai, un 28.jūlijā sākās kaujas par pilsētu. Ugunsgrēkos aizgāja bojā lielākā daļa pilsētas ēku, tika izlaupīti dzīvokļi, tika sagrauta arī katoļu baznīca, no tās palika pāri izdegušās baznīcas mūri. Pēc kara nodegušās baznīcas atjaunošanu uzņēmās vikārs Dr.J.Ancāns. 1948.gada 31.maijā sāka atjaunot katoļu baznīcu. Jūnijā aizmūrēja izšautos robus, tomēr torņa smaili neatjaunoja. Tika sagatavoti koka materiāli, kaļķi, cements, tika nojaukta virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārta, salikti baļķi jumtam, uzsegts šīferis, ielika durvis, logus, pagaidu altāri. Tornim ielika cementa grīdu. Baznīcā sāka noturēt dievkalpojumus. Darbus vadīja bijušais priesteris V.Kozlovskis un ķesteris Antons. 1948.gada 11.septembrī katoļu baznīcas tornī iekāra zvanu un tika salikti krusti.

Atgūtās Latvijas neatkarības laikā katoļu draudze turpināja aktīvi darboties. 1992.gadā prelāts Jānis Silēvičs pabeidza baznīcas atjaunošanu, uzliekot baznīcai tādu torni, kāds tas ir arī šodien. 1993.gadā iesākās Jelgavas katoļu draudzei nacionalizēto īpašumu apzināšana. Līdz 1940.gadam Jelgavas katoļu baznīcai piederējuši šādi īpašumi: zeme Katoļu ielā 11, tur atrodas baznīca, Akadēmijas ielā 14, Mātera ielā 50, Kļavu ielā 5 - 3stāvu dzīvojamā ēka un zeme, Stacijas ielā 18a, Slimnīcas ielā 34 un Slimnīcas ielā 37a.

1996.gada 25.martā pāvests Jānis Pāvils II piešķīra Jelgavas katoļu baznīcai katedrāles nosaukumu un baznīcā notika Jelgavas bīskapa A.Justa svinīga ievadīšana bīskapa amatā. Jelgavas katedrālē izveidota katedrāles valde, Marijas Leģions, pieaugušo koris, jauniešu koris un svētdienas skola, kā arī notiek pensionāru saiets, laulāto un ģimeņu saiets un jauniešu saiets.

Katedrāli ieskauj dievnama dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs ar dzelzs vārtiem. Blakus atrodas plebānija.

Bīskaps J. Bulis, kas bija rezidencē Jelgavā no 1992.gada līdz 1996.gadam, izmantoja pirmpirkuma tiesības un privatizēja uz baznīcas zemes uzbūvēto ēku Akadēmijas ielā 14. Tā pēc liela remonta ir kļuvusi par Katehēzes centru ar svētdienas skolu. A. Justs ēku iesvētīja 1999.g. 2.maijā un tā ir kļuvusi par draudzes māju, bet perspektīvā plānota kā diecēzes katehētikas institūts. (Jelgavas katoļu katedrāle, 2000)

Atceros, ka manā bērnībā (1970-os, 1980-os gados) tagadējā katehēzes centra ēka bija sliktā stāvoklī, tajā iekšā atradās tādi kā sadzīves pakalpojumi. Šķiet, ka tur bija kurpnieks, šuvēji. 

Adrese: Jelgava, Katoļu iela 11 un Akadēmijas iela 14.