1780.gadā teritoriju iegādājās Tīzenhauzenu dzimta un izveidoja šeit Bānūža muižu. Pēc viņiem mainījās vairāki īpašnieki, kamēr 1880.gadā muižu nopērk Gotlībs Bērenss. Bērenss bijis ļoti labdabīgs, daudz ziedojis gan Smiltenes baznīcas būvei, gan tās aprīkojumam. Viņa dzimtas kapliča atrodas Smiltenes pilsētas kapos. Pēdējie muižas īpašnieki bija mācītāja Georga Joahima Bosses ģimene.
Bilskas pagasta tagadējā teritorijā bijušas septiņas muižas – Bānūžu, Lobērģu, Mēru, Vilkmuiža, Pāpiņu, Raudiņas un Zeltiņu. Bāņužu muižas kungu māja celta 1861.gadā. Tā bija vienstāva garenbūve ar verandu. 21.gadsimta sākumā kungu māja ir drupu stāvoklī. Muižas teritorijā ir saglabājusies īpatnējas formas celtne – bijušās kalpu mājas sastāvdaļa – manteļskurstenis (Vidzemē lietoja arī nosaukumu “rovis”). Skurstenis atrodas ēkas galā, mūrēts no laukakmeņiem un ir labi saglabājies. Tam ir viens lodziņš un divas durvju vietas, pa kurām ieiet iekšpusē. Diezgan augstu no zemes manteļskursteņa divās pretējās sienās ir četri caurumi katrā. Tās varētu būt vietas, kurās iestiprināja šķērskokus gaļas un desu dūmošanai. Manteļskursteņi, saukti arī par apvalkdūmeņiem, ir viena no senākajām dūmvadu un reizē arī telpu apsildes sistēmām, kas pastāvēja jau kopš agrīnajiem viduslaikiem un bija ļoti izplatīta pavarda izbūve dzīvojamajās ēkās līdz pat XIX gadsimta vidum. Atšķirībā no atklātas pavarda vietas, tā tika savākti dūmi vienkopus un aizvadīti uz lūku jumtā.
Šajā muižā muižas stārasta ģimenē dzimis un audzis dzejnieks Jānis Ziemeļnieks, tā ir dzimtā vieta arī folkloristam Dāvim Ozoliņam.
Adrese: Smiltenes novads, Bilskas pagasts (koordinātes - 57.517716, 25.956410 )
