Līdz Ķeguma spēkstacijas uzcelšanai pie Kaibaliņas ietekas izskatījās pavisam citādi. Daugavas gultne sākās daudz tālāk. Kaibalas upe Daugavā bija izveidojusi salu. Pie pašas ietekas labajā pusē bija senču līdzenie kapi. Šo vietu mūsu priekšteči sauca par svētvietu. Tieši tur, tagad appludinātajā daļā, auga trīs svētie upurozoli – Dieva ozoli, ko Auseklis ir apdziedājis «Dievozolu trijotnē», kaut Ausekļa laikā tur bija vairs tikai celmi.
«Ej, raugies trijus celmus
Pie sērās Kaibalas,
Tā tev vēl tagad stāstīs
Par Dievu ozoliem».
Kāds A. Pumpura muzeja apmeklētājs, bijušais kaibalietis 1975. gadā stāstīja, ka viņš bērnībā divdesmito gadu pirmajā pusē redzējis ozolu celmu vietā noliktus ziedojumus senču dieviem. Lai atradinātu latviešus no pagāniskajiem ieradumiem, ozolus 19. gadsimta pirmajā pusē likuši nocirst.
«Te asi cirvji gāza
Šos svētos ozolus,
Un Dievu nams bij ārdīts
Līdz pašiem pamatiem,» saka Auseklis.
Līdz ar upes uzpludināšanu zudusi vēl kāda dabas vērtība - pie pašas Kaibaliņas ietekas Daugavā bijis arī ūdenskritums. Dzelmē zudis arī Kaibalas krogs, kas bijis nedaudz atstatu no Dinaburgas ceļa.
Mūsdienās par Dieva ozolu tradīcijas turpinājumu uzskatāmi t. s. Dzejas ozoli, kuri 1971. gada 22. septembrī, godinot dzejnieka A. Pumpura 130. dzimšanas dienu, tika iestādīti netālu no agrāko Dieva ozolu vietas, krasta stūrī pie Kaibalas ietekas Daugavā. Toreiz vārdus «svēts» un «Dievozols» nedrīkstēja ne pieminēt, bet Pumpura muzeja padomes sēdē nolēma atjaunot Ausekļa apdziedātos ozolus, nosaucot tos par dzejas ozoliem. Svētkos 1971.gadā ieradās vairāki tūkstoši interesentu. Dziedāja kori, spēlēja koklētāju ansamblis «Teiksma» un Kārlis Grigulis ar savu koka stabulīti. Aktieri Dina Kuple un Uldis Pūcītis runāja fragmentus no J. Raiņa «Uguns un nakts». Pirmo ozolu (no skolas puses) stādīja dzejnieka A. Pumpura dzimtas pārstāvji — dēls Indriķis Pumpurs, mazdēls Andrejs Pumpurs, mazmazdēls Jānis Pumpurs un citi radinieki. Otro ozoliņu stādīja dzejnieki un rakstnieki — G. Priede, M. Ķempe, M. Čaklais, S. Viese, E. Līvs, A. Balodis. Trešo ozolu stādīja saimniecības «Lāčplēsis» pārstāvji — Edgars Kauliņš, Andrejs Dardedzis, Fricis Hibners u. c.
1923.gadā izdotajos “Ausekļa kopotajos rakstos” viņa biogrāfijā minēti arī šie ozoli: “Krogzemja (Ausekļa) mīļākā vietiņa bij ziemā viņa darba istaba, vasarā — skolas dārza lapene, Lielvārdes pils dārzs, krāšņās gravas ar veciem sadrupušiem mūriem; turpat ielejā čalodama Rumbenes upīte; trīs verstes no skolas Kaibalas upīte ar savu romantisko dzirnu ezeriņu, kur vēl tagad trīs milzīgi ozolu celmi rāda, pēc ļaužu stāstiem, vecu līvu upura vietu, un vēl ne priekš daudz gadiem lielvārdieši zem šiem ozoliem ziedojuši un tādēļ Lielvārdes muižas īpašniece likusi ozolus nocirst. Krogzemis meklēja, taujāja un salasīja tautas dziesmas, teikas un parunas, gan ļaužu satiksmē, gan arī caur skolas bērniem, un cik bij iespējams, iz tēvijas vēstures pētīt un smelt ziniskās vēstis.”
Adrese: Lielvārdes novads, Lielvārdes pagasts, Kaibala
