Muiža veidojusies 17.gadsimta vidū kā Lutriņu pusmuiža. 1717.gadā tā ieķīlāta un Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans Bīrons muižu izpircis. Vēlāk tā tiek ieķīlāta fon Mirbaham un 1767.gadā tā pāriet viņa īpašumā. Kopš tā laika muiža kļūst par privātu valdījumu. Viens no Mirbaha bērniem, 1806.gadā dzimušais Heinrihs fon Mirbahs, bijis ļoti nežēlīgs, pēris savus zemniekus tā, ka tur bijis jāiejaucas pat žandarmērijai.
Ap 1883.gadu muižas īpašnieks bija Baltazars fon Kampenhauzens, bet 19.un 20.gadsimta mijā muižu nopircis firsts Līvens ar sievu Elizabeti. Ap 1918.gadu Līveni muižu atstājuši un tur izveidota bijušo kalpu komūna, bet 1923.gadā ierīkota skola – Lutriņu 2.pakāpes pamatskola. 1931.gadā skolai pievienoja arī Lutriņu 1.pamatskolu.
Vēlāk pilī atrodas Jaunlutriņu deviņgadīgā skola. Skolas priekšā atrodas tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti dekoratīvi ciļņi. Saglabājusies arī 1817.gadā celtā Jaunmuižas klēts. Klēts durvis, gatavotas no romba formā izvietotiem dēļiem un bagātīgi dekorētas ar lielām naglām, atzītas par mākslas pieminekli. Saglabājušās arī citas saimniecības ēkas. Bijušajā muižas kalpu mājā dzimis pulkvedis Jukums Vācietis (1873-1938). Ēka restaurēta 1973.gadā, tai pašā gadā tur atklāts J.Vācieša piemiņas muzejs. Muzeja priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts J.Vācieša skulpturāls tēls. Starp Jaunmuižas kungu māju un ceļu atrodas Jaunmuižas parks (2,2 ha). Parku 19.gadsimta beigās ierīkojis firsts Līvens. Tas ir labi kopts, ar 24 svešzemju koku un krūmu stādījumiem. (I.Ančevska, I.Haruna “Saldus novads”)
Adrese: Saldus novads, Jaunlutriņu pagasts, Jaunlutriņi
