1994.gada presē raksta par pirmo
bioloģisko saimniecību, kuru Latvijā uzsācis agronoms Jānis Rubezis. Pieredzi apguvis Vācijā. Rubeža lauki ķīmiju nav redzējuši. “Lauku avīzē”,
aprakstot saimniecību, cita starpā teikts: “Algotu palīgu Izriedes saimniecībā
nav. Jānim Rubezim ir strādīga sieva un patstāvīga čakla jaunā audze — Mariss,
Guntis, Uldis, Sandijs, Edgars un Agnis. Ne jau tikai savus 150 hektārus zemes
viņi apsaimnieko. Pēc projekta tiek atjaunots Izriedes muižas parks. Žēl
skatīties uz muižas ēku, kas lēnām iet postā. Rubezis būtu gatavs to glābt, bet
pagasta prasītie 12 tūkstoši latu izpirkuma naudas ir par "smagu". Toties
kapitāli atjaunota dzīvojamā māja, kas kādreiz bijusi muižas pārvaldnieka un
dārznieka ģimeņu miteklis.”
Parks veidots ap 1750. – 1790.
gadu, vecākais vai viens no vecākajiem Kurzemes ainavu parkiem. Galvenais parka
veidošanas periods ir 1886.-1890.g. Vārtājas senlejas malā, tas aizņem 15,4 ha.
Daudzas svešzemju koku sugas, tai skaitā retā Rumēlijas priede, parastā zirgkastaņa,
Vācijas krustābele, parastais filadelfijs, sarkanais plūškoks, baltā spireja,
goblapu spireja, baltais grimonis, Holandes liepa u.c. Parkā ir 3 dīķu kaskāde.
Parks ir privātīpašums.
2011.gada 17.augustā news.lv public
rakstu “Nekādas saimnieku maiņas nav paglābušas muižu no sabrukšanas. Sāk
nojaukt Izriedes muižas ēku.” Autors: Ilze Vainovska
Otrdien sākās darbi, lai
nojauktu Izriedes muižas ēku. Vispirms jānocērt koki, kuri jau paspējuši ieaugt
drupās. Lēmumu nojaukt ēku, kas nu jau faktiski nozīmē novākt bīstamas un vidi
degradējošas drupas, Priekules novada dome pieņēma 22. jūnijā. Pašvaldības
īpašums pēdējoreiz būtiski cietis 2005. gada vētrā, kad tika bojāts jumts. Vēlāk
iegāzies arī skurstenis. Derīgā malka tiks Bunkas kultūras namam, ķieģeļus
liksim “Priekules pakalpojumu” laukumā, lai var vēlāk pēc vajadzības izmantot,”
pastāsta Priekules novada domes izpilddirektors Andris Razma. Par bijušo sporta
zāles ēku, kas pie skolas uzcelta padomju gados un arī stāv pamesta, notiek
sarunas par iespējamu atsavināšanu, bet tā vēl jāieraksta Zemesgrāmatā. 1992.
gadā arhitekts Uldis Maisiņš veica ēkas nelielu arhitektonisku izpēti, lai
sagatavotu rekonstrukcijas projektu pēc zemnieka Jāņa Rubeža lūguma, kurš tur
vēlējās sadarbībā ar vāciešiem veidot biodinamiskās lauksaimniecības skolu. U.Maisiņš
atceras, ka jau toreiz jumts bijis bojāts. “Ēka ir no nededzinātiem ķieģeļiem,
tur bija nepieciešami lieli, ne viena zemnieka līdzekļi. Ja būtu kopīgiem
spēkiem – arī ar pašvaldību, Kultūras ministriju –, tad varbūt būtu sanācis,”
viņš pieļauj, bet atzīst – ko nu vairs spriest “kā būtu, ja būtu”. Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā
inspektore Ingrida Vize vērtē, ka šis gadījums ir ļoti bēdīgs. “Priekules
novadā jau to skaisto arhitektūras pieminekļu nemaz nav tik daudz. Tikai
Priekules Zviedru vārti ir valsts nozīmes piemineklis, bet ne Priekules pils,
ne Virgas muiža.” Izriedes muižu ekspertu padome neesot iekļāvusi pieminekļu
sarakstā, taču tā atstāta projektā kā potenciāls vietējas nozīmes piemineklis,
kam būtu vērts pievērst uzmanību. I. Vize teic, ka 1998.gadā, kad stājies spēkā
jaunais pieminekļu saraksts, ārpus tā palikušas ļoti daudzas muižas, pilis. Ja
arī kādam ir interese par muižu, ceļš līdz tai ved cauri privātīpašumam, par ko
arī brīdina attiecīga zīme. “Jebkurš ārzemnieks paprasa atļauju un izturas
saprotoši. Tāpat arī ārzemnieki saprot – ja tas nav tavs īpašums, nevar prasīt,
lai to uztur kārtībā. No latviešiem gan jādzird pārmetumi, kāpēc jūs to pili
esat nolaiduši. Bet tā ir pašvaldības īpašums,” skaidro Guntis Rubezis, kuram
kopā ar brāli Marisu pieder zemnieku saimniecība “Izriedes 1”. “Šis ir īpašs
stāsts, kā pašvaldība nespēja atrast risinājumu, lai saglābtu muižu. Un tur
taču bija pat sienu gleznojumi – rozes! Kādreiz to sauca par Rožu muižu,” teic
Priekules novada tūrisma speciāliste Daiga Egle. Jau pirms pāris gadiem viņa
aizrādījusi, ka būtu tikai loģiski noņemt ceļa norādes, ka tur ir apskates
objekts. Līdz ar sakopšanas darbiem pašvaldība visticamāk uzņemsies arī ceļa
zīmju novākšanu.
1944.gada janvārī “Kurzemes vārds”
sludina: “Nozaudēts 14. janv. Izriedes muižas ceļā maiss ar 3 teļa ādām un 1
kanniņa ar vilnas dzijām. God. atrad. lūdzu pret pateicības algu nodot Tadaiķu
Birzmaļos.”
Adrese:Priekules novads, Bunkas pagasts, Izriedes
