31.03.20

Izriedes muiža (Dižizriedes muiža, Fischröden)

                                                             (2019.gada foto)

                                                   (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1994.gada presē raksta par pirmo bioloģisko saimniecību, kuru Latvijā uzsācis  agronoms Jānis Rubezis. Pieredzi  apguvis Vācijā. Rubeža lauki  ķīmiju nav redzējuši. “Lauku avīzē”, aprakstot saimniecību, cita starpā teikts: “Algotu palīgu Izriedes saimniecībā nav. Jānim Rubezim ir strādīga sieva un patstāvīga čakla jaunā audze — Mariss, Guntis, Uldis, Sandijs, Edgars un Agnis. Ne jau tikai savus 150 hektārus zemes viņi apsaimnieko. Pēc projekta tiek atjaunots Izriedes muižas parks. Žēl skatīties uz muižas ēku, kas lēnām iet postā. Rubezis būtu gatavs to glābt, bet pagasta prasītie 12 tūkstoši latu izpirkuma naudas ir par "smagu". Toties kapitāli atjaunota dzīvojamā māja, kas kādreiz bijusi muižas pārvaldnieka un dārznieka ģimeņu miteklis.”


Parks veidots ap 1750. – 1790. gadu, vecākais vai viens no vecākajiem Kurzemes ainavu parkiem. Galvenais parka veidošanas periods ir 1886.-1890.g. Vārtājas senlejas malā, tas aizņem 15,4 ha. Daudzas svešzemju koku sugas, tai skaitā retā Rumēlijas priede, parastā zirgkastaņa, Vācijas krustābele, parastais filadelfijs, sarkanais plūškoks, baltā spireja, goblapu spireja, baltais grimonis, Holandes liepa u.c. Parkā ir 3 dīķu kaskāde. Parks ir privātīpašums.

2011.gada 17.augustā news.lv public rakstu “Nekādas saimnieku maiņas nav paglābušas muižu no sabrukšanas. Sāk nojaukt Izriedes muižas ēku.” Autors: Ilze Vainovska
Otrdien sākās darbi, lai nojauktu Izriedes muižas ēku. Vispirms jānocērt koki, kuri jau paspējuši ieaugt drupās. Lēmumu nojaukt ēku, kas nu jau faktiski nozīmē novākt bīstamas un vidi degradējošas drupas, Priekules novada dome pieņēma 22. jūnijā. Pašvaldības īpašums pēdējoreiz būtiski cietis 2005. gada vētrā, kad tika bojāts jumts. Vēlāk iegāzies arī skurstenis. Derīgā malka tiks Bunkas kultūras namam, ķieģeļus liksim “Priekules pakalpojumu” laukumā, lai var vēlāk pēc vajadzības izmantot,” pastāsta Priekules novada domes izpilddirektors Andris Razma. Par bijušo sporta zāles ēku, kas pie skolas uzcelta padomju gados un arī stāv pamesta, notiek sarunas par iespējamu atsavināšanu, bet tā vēl jāieraksta Zemesgrāmatā. 1992. gadā arhitekts Uldis Maisiņš veica ēkas nelielu arhitektonisku izpēti, lai sagatavotu rekonstrukcijas projektu pēc zemnieka Jāņa Rubeža lūguma, kurš tur vēlējās sadarbībā ar vāciešiem veidot biodinamiskās lauksaimniecības skolu. U.Maisiņš atceras, ka jau toreiz jumts bijis bojāts. “Ēka ir no nededzinātiem ķieģeļiem, tur bija nepieciešami lieli, ne viena zemnieka līdzekļi. Ja būtu kopīgiem spēkiem – arī ar pašvaldību, Kultūras ministriju –, tad varbūt būtu sanācis,” viņš pieļauj, bet atzīst – ko nu vairs spriest “kā būtu, ja būtu”. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Ingrida Vize vērtē, ka šis gadījums ir ļoti bēdīgs. “Priekules novadā jau to skaisto arhitektūras pieminekļu nemaz nav tik daudz. Tikai Priekules Zviedru vārti ir valsts nozīmes piemineklis, bet ne Priekules pils, ne Virgas muiža.” Izriedes muižu ekspertu padome neesot iekļāvusi pieminekļu sarakstā, taču tā atstāta projektā kā potenciāls vietējas nozīmes piemineklis, kam būtu vērts pievērst uzmanību. I. Vize teic, ka 1998.gadā, kad stājies spēkā jaunais pieminekļu saraksts, ārpus tā palikušas ļoti daudzas muižas, pilis. Ja arī kādam ir interese par muižu, ceļš līdz tai ved cauri privātīpašumam, par ko arī brīdina attiecīga zīme. “Jebkurš ārzemnieks paprasa atļauju un izturas saprotoši. Tāpat arī ārzemnieki saprot – ja tas nav tavs īpašums, nevar prasīt, lai to uztur kārtībā. No latviešiem gan jādzird pārmetumi, kāpēc jūs to pili esat nolaiduši. Bet tā ir pašvaldības īpašums,” skaidro Guntis Rubezis, kuram kopā ar brāli Marisu pieder zemnieku saimniecība “Izriedes 1”. “Šis ir īpašs stāsts, kā pašvaldība nespēja atrast risinājumu, lai saglābtu muižu. Un tur taču bija pat sienu gleznojumi – rozes! Kādreiz to sauca par Rožu muižu,” teic Priekules novada tūrisma speciāliste Daiga Egle. Jau pirms pāris gadiem viņa aizrādījusi, ka būtu tikai loģiski noņemt ceļa norādes, ka tur ir apskates objekts. Līdz ar sakopšanas darbiem pašvaldība visticamāk uzņemsies arī ceļa zīmju novākšanu.

1944.gada janvārī “Kurzemes vārds” sludina: “Nozaudēts 14. janv. Izriedes muižas ceļā maiss ar 3 teļa ādām un 1 kanniņa ar vilnas dzijām. God. atrad. lūdzu pret pateicības algu nodot Tadaiķu Birzmaļos.”
  

Adrese:Priekules novads, Bunkas pagasts, Izriedes