Bunkas muiža piederējusi Funku, Keizerlingu, Rādenu, Kohu dzimtām. Pēc muižu atsavināšanas Kohiem kā neatsavināmo daļu dzīvošanai atstāja kalpu māju un dzirnavas.
Bunkas muižas kungu māja celta 19.gadsimta 1. pusē. Ap to atradās muižas parks ar simetrisku plānojumu. Sakarā ar agrāro reformu muižas teritorija tika sadalīta 45 jaunsaimniecībās un muižas kungu ēka tika iekļauta jaunizveidojamā dārzsaimniecībā, kas tika izveidota muižas centrā. 1939. gada oktobrī pēc Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības jeb t. s. Bāzu līguma noslēgšanas Bunkas muiža tika nodota sarkanarmiešu vajadzībām. Vācu laikā te tika izvietota lazarete. Ēka gāja bojā 1945.gadā, kad to un citas kompleksa ēkas sagrāva Sarkanā armija. Saglabājušās dažas citas muižas ēkas un to drupas. Ēkas visas ir sliktā stāvoklī.
“Jaunākās ziņas” 1936.gada jūnijā raksta par kādu kriminālu gadījumu muižas apkārtnē: “Bunkas pag. „Mašinista" māju pļavā 28 g. v. Ernests Bokums ar diviem revolvera šāvieniem nogalinājis savu izredzēto 17 g. v. Zentu-Lūciju Ūpi. Iepriekšējā dienā Zenta Ū. ar māsu Almu un paziņu Bokumu, kura bildinājumu tā agrāk noraidījusi, bijusi zaļumu svētkos Bunkas muižas parkā. Tur Zenta Ū. dejojusi ar citiem un pēc izrīkojuma, rīta pusē, ar māsu Almu un kādu citu pa ziņu devušies mājās. Ejot pāri tēva pļavai, šosejā ieraudzījuši nākam pretim Bokumu. Viņš jautājis Zentai Ū., kamdēļ tā tik vēlu nākot no zaļumu svētkiem. B. turējis rokā revolveru. Nākošā acumirklī viņš uzsaucis: „Zenta, es gribu ar tevi parunāties." Tikko uzrunātā pagriezusies uz B. pusi, tas pacēlis pret viņu revolveri un raidījis 2 šāvienus. Zenta Ū. pakritusi un bijusi uz vietas beigta. Nošautās māsa un pavadonis metušies bēgt. Pēc dažiem acumirkļiem norībējuši vēl 2 šāvieni, pakritis arī Bokums. Slepkava nogādāts Liepājā Sark. krusta slimnīcā, kur pēc 24 stundām miris. Slepkavu Bokumu 1932. g. Liepājas apgabaltiesa par kādas citas jaunavas nogalināšanu jau sodījusi ar 4 gadiem spaidu darbos, bet par labu uzvešanos viņš 1935. g. no cietuma atbrīvots.”
