05.03.20

Beberbekas muiža (Beberbeķu muiža, Bebberbek, Beberbek)

                                         (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                  (2020.gada oktobrī pie aptuvenās muižas vietas parādījies stends ar nelielu informāciju par muižu)
 

                                                   (Restaurējamie auto pie muižas klēts)
                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Apkaimes nosaukums cēlies no Neriņas upītes, kas kādreiz tika dēvēta Bebra vārdā, lejasvācu valodā šo vietu apzīmēja ar Beberbbeke. Beberbeķu apkārtnes muižu zemes atradās pie Kurzemes hercogistes robežām, 16./17. gs. mijā tā sākās tūliņ aiz Kalnciema ceļa līdz Lielupei pie Gātes iztekas. Tāpat Beberbeķi ilgu laiku bijis stratēģiski svarīgs punkts Kalnciema ceļā, no kura pēcāk varēja doties uz Sloku gar Babītes ezera dienvidu krastu. Ir zināms, ka jau viduslaikos Beberbeķu ezera apkārtnē bija namnieku pļavas un lauki, kā arī muižiņas, taču pirmo reizi konkrētu muižiņu nosaukumi ir pieminēti 16.gadsimta beigās.


1776. gadā Beberbeķu muiža nonāca Rīgas pilsētas īpašumā, apvienojot sīkās namnieku – Rīgemaņa, Ekes, Hovena, Šulca, Kuperšmīda, Drustu – muižiņas un izveidojot jauno Beberbeķu patrimoniālmuižu. 1805.gadā, kad  muižai pievienoja arī daļu no netālās Piņķu muižas zemnieku sētām, tās saimniecības pārziņā bija 38 zemnieku sētas, trīs krogi, ūdensdzirnavas un divas pusmuižas. Zemnieki, kuri galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību, bija pietiekoši turīgi, lai ar muižas īpašniekiem norēķinātos naudā. Pēc 1.Pasaules kara, kad tika palielinātas nomas maksas pilsētai, situācija mainījās. Saimniecību panīkuma iemesls bija arī kara postījumu sekas, jo šeit notikušas sīvas cīņas.

Beberbeķu meža piedāvātais dabas baudīšanas prieks bijis pazīstams arī senāk, kad 19.gadsimta beigās Konstantīns Metings vienā no populārākajiem Rīgas ilustrētajiem ceļvežiem vācu valodā aprakstīja kājāmgājēju maršrutus pa Slokas ielu līdz Pūpei (Babīte) jeb Krējuma  krogam, kurā pamielojies var doties tālāk uz Piņķu baznīcu vai arī ”cauri skaistam, vecam mežam uz jauko Beberbeķi un no turienes tālāk uz Babītes ezeru, uz mūsu Rīgas Eldorado. Naski ejot Beberbeķe sasniedzama ¾ stundās. Atspirdzinājums (piens un maize) pieejams turienes ūdensdzirnavās.” (izmantots apkaimes.lv)

No 1837. līdz 1842.gadam muižu rentē Hamburgas tirgotājs Andreass fon Krēgers.

1877.gadā Beberbeķu muižā uz laiku apmetas pirmais latviešu botāniķis un dzejnieks Jānis Ilsters (1851-1889). Pats nozīmīgākais J. Ilstera kā dabaszinātnieka nopelns ir pirmās dabas zinību grāmatas latviešu valodā sarakstīšana. Tā saucās "Botānika tautas skolām un pašmācībai ". Grāmata iznāca 1883. gadā. Ilsters apmēram 500 augiem pierakstījis latviskos nosaukumus, ņemot vērā tautā lietotos – gundega, rudzupuķe u.c.  Viņš sakārtojis 18 sējumos herbāriju. Rokrakstā palikusi J. Ilstera latviešu valodā sastādītā zooloģijas grāmata un putnu sugu saraksts. Pēc nāves izdots viņa dzejas krājums “Sīkrozītes, magonītes jeb dzejas ziediņi” (1889).

Pirms Pirmā pasaules kara baptistu labdarības organizācija “Rīgas ielu misione” noslēdza nomas līgumu ar Rīgas pilsētu par zemes gabalu Bdeberbeķu muižā, kur bija iecerēts uzbūvēt 4 lielas patversmes – sieviešu glābšanas patversmi, vīriešu glābšanas patversmi, bērnu patversmi un skolu, kā arī patversmi tiem, kas jāglābj, iekams vēl nav galīgi samaitāti. Mērķis bija pieradināt klaidoņus pie kārtīga darba. Lielās ieceres pārtrauca Pirmais pasaules karš.

1920-os gados muižu rentēja Alfrēds Leitāns. Tajā laikā kāda kalpone, atriebdamās nodedzinājusi kūti un piebūvi. Vainīgā saņēma 2 gadu sodu pārmācības namā, bet nodegušās ēkas, domājams, vairs netika atjaunotas.

1950-os gados Beberbeķu muižas ēkas vietā uzceļ cūku fermu, kura tiek demontēta 20.gadsimta 90-to gadu sākumā.

1970-os gados Bauskas rajona kopsaimniecība “Uzvara” pārņēma no Bulduru sovhoztehnikuma sabrukušo Beberbeķu muižu un iekārtoja tur auto restaurācijas centru Viestura Klints vadībā. Tur septiņi cilvēki atjaunoja automobīļus muzeju un kino vajadzībām. Viņi paši rīkoja ekspedīcijas un gādāja mašīnas. 1981.gadā bija atvestas jau 29 automašīnas.

Mūsdienās šajā vietā izbūvētas šosejas, estakādes, jauna ēkas, lidosta. Saglabājies tikai Beberbeķu meža un Beberbeķu ielas nosaukums. 

 

Adrese:  Babītes novads, Babītes pagasts, Beberbeķi un apkārtne