28.02.20

Trikātas baznīca



                               (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas un Ivetas Ščerbačas foto)

1933.gada 3.augusta “Latvijas kareivis” raksta: “No Trikātas baznīcas dibināšanas šogad paiet 650 gadi. To būvējis ordeņmestrs Vilhelms fon Endorfs 1283. gadā. Baznīca, būvēta reizē ar pili,  kuras akmens drupas vēl tagad redzamas. Jāņa Briesmīgā laikā baznīca stipri izpostīta. Arī zviedru laiku sākumā tā vēl nebija savesta kārtībā. Nav bijis iespējams noturēt dievkalpojumus, jo lietus lijis cauri jumtam. Zviedru karalis Kārlis XI baznīcu atjauno, gandrīz to uz celdams no jauna. Šis atjaunošanas darbs pabeigts 1696. g. un to beidzot baznīcas iekšpusē nolikts piemiņas akmens, kas vēl tagad uzglabājies. Trīs gadus pēc tam baznīca cieš ugunsgrēkā. 1708.gadā Trikātas novadā iebrūk krievi, izposta zemi un baznīcu nodedzina. Baznīcu vēlāk atjauno Pēteris Lielais. Tā tiek paaugstināta, tāpat izveidota tās griestu velve. Šādā veidā baznīca redzama vēl mūsdienās. Pēckara laikā baznīca remontēta 1924. gadā. Darbus vadījis arhit. Birznieks. Senāk ap baznīcu bijuši kapi. Tagad te stāv mācītājmuiža. Trikātas draudzē patlaban ap 8000 locekļu — no Trikātas, Plāņu, Vijciema, Brenguļu un Jaunvāles pagastiem. Kopš 1915.gada par draudzes mācītāju ir V. Lecmanis. 20. augustā notiek Trikātas baznīcas 650 gadu jubilejas svinības. Tās ievadīs dievkalpojums baznīcā. Pec tam akts Trikātas muižā. Svinībās piedalīsies arhibīskaps Dr. theol. T. Grīnbergs. Bez tam lūgti visi Vidzemes prāvesti, Valkas apriņķa mācītāji un daudzi citi viesi. Baznīca atrodas loti jaukā vietā, uzkalnā, uz ezera krasta kokos iegrimusi. Pretējā pusē ezeram dzimis un audzis Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks, tagadējais kara ministris ģen. Jānis Balodis.”

Mūsdienās Trikātas baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas vairākkārt pārbūvēta un pielabota. Tornis baznīcai tika piebūvēts 1858. gadā, ko cēla lībiešu celtnieks un būvmeistars Mārcis Sārums, 1859. gadā tornī uzlika landrāta N. Fon Tranzē kundzes Šarlotes dāvanu - zelta gaili (restaurēts 1995. gadā). Līdz mūsdienām ir saglabājies 1875. gadā no Vācijas atvestais baznīcas zvans. Baznīcā atrodas vairāki Valsts nozīmes mākslas pieminekļi - 1867. gadā vācu ērģeļbūves meistara A. Martina būvētās baznīcas ērģeles, cilnis "Kristus kristīšana" no 18. gadsimta pirmās puses, kancele no 18. gadsimta Otrās puses. Pēdējie plašākie rekonstrukcijas darbi baznīcā notika 1924. un 1938. gadā arhitektu Aleksandra Birznieka (no 1893. līdz 1980. gadam) un Paula Kampes (no 1885. līdz 1960. gadam) vadībā.

Adrese: Beverīnas novads, Trikātas pagasts