12.10.19

Iecavas vecā skola (Sarkanā skola)

                                                                (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)


Gotiskās formās ieturēto, no sarkaniem ķieģeļiem būvēto divstāvīgo Iecavas draudzes skolu beidza celt 1876. gadā. Muiža deva materiālus un amatniekus, bet pagasts deva palīgā strādniekus. Tas bija staltākais un tiem laikiem modernākais skolas nams visā Kurzemē. Skolā bija 2 klases, 2 mazgājamās, 4 guļamās istabas, pēdējās visu nakti apgaismotas. Strādāja 2 skolotāji ar 124 skolēniem. Skolas nosaukums ir daudzkārt mainījies: Iecavas pagastskola, Sešklasīgā pamatskola, Iecavas tautskola, Nepilnā vidusskola, Iecavas septiņgadīgā skola. Līdz 1952./53. māc. gadā tā kļūst par Iecavas vidusskolu. Kad Iecavā sāka celt Putnu fabriku, vecā, jaukā skola ar rožu dobēm un strūklaku tās priekšā bija par šauru un mazu daudzajiem skolasbērniem. 1964. gadā tika ielikts pamatakmens jaunajai skolai. 1968./69. mācību gadā Baltajā skolā sāk mācīties arī Zālītes un Iecavas 2. astoņgadīgās (krievu) skolas bērni, tā kļūst par vienīgo divplūsmu skolu Bauskas rajonā. Skolēnu skaits dažus gadus pat ap 1000. Pēc renovācijas, izmantojot Pasaules Bankas un pagasta līdzfinansējumu, skola tagad ir patiešām balta un estētiski acīm tīkama. Sarkanajā skolā sava neatkarīga „republika” līdz 80. gadiem bija sākumskolai. Pēc apjomīga remonta 90. gados skolas ēka uz laiku atgūst jaunu elpu. Bet tikai uz laiku. Tur darbojās autoskola, atradās darbmācības un mājturības klases, vēlāk mācījās mazākumtautības sākumskolas bērni. Atzīmējot Sarkanās skolas 120-gadi, tajā tiek atklāts skolas muzejs. (no zudusilatvija.lv)

1936.gada “Brīvā zeme” par skolu raksta: “Pie Iecavas — Baldones lielceļa redzama stalta celtne - Iecavas 6 kl. pamatskola. Iecavas un apkārtnes iedzīvotāji jau kopš seniem laikiem pazīstami kā ļaudis, kam piemīt tieksme uz izglītošanos un savu zināšanu papildināšanu. Vērojams, ka jau pagājušā gadu simteņa pirmā pusē, t. i. apmēram pirms 100 gadiem, klaušu laikos, iecavnieku lielākā daļa pratuši lasīt, jo jaunu dziesmu grāmatu ievedot, kā to atzīmējis toreizējais mācītājs, nav nekādu grūtību bijis: ļaudīm bijis viena alga, no kādas grāmatas dzied — tie pratuši lasīt abās. Kad pagājušā gadu simteņa vidū tautiskās pašapziņas uguns sāka spožāk uzliesmot, iecavnieki bija vieni no pirmajiem, kuri pacēla jautājumu par savas skolas ierīkošanu. Iecavas mācītājs Albertus, kas pats bija cēlies no vienkāršiem ļaudīm un audzis apgaismības ideju garā, šādu savas draudzes locekļu cenšanos silti atbalstīja. Tad arī Iecavas majorāta kungs, grāfs Pēteris Pālens uzcēla pirmo Iecavas pagasta skolu, nelielu koka māju pie Iecavas — Bauskas lielceļa, kur tagad atrodas jaunsaimniecība „Vecskola". Skolas nams iesvētīts 1858.gadā. Skola bija domāta 50 skolēniem, bet drīz skolēnu saradās tik daudz, ka telpas kļuva nepietiekošas. Tad muiža kopā ar pagasta saimniekiem uzcēla turpat otrpus lielceļa otru ēku 50 skolēniem, kur novietoja meitenes, bet pirmajā ēkā palika zēni. Otro ēku iesvētīja 1866. gadā. Bet 1874. gadā naktī uz 6. novembri zēnu skolas nams nodega. Muižas īpašnieks grāfs Nikolajs Pālens bija vispār labvēlīgs Iecavas pagastam un, kā veci ļaudis stāsta, uz savas jaunās un skaistās laulātās draudzenes ierosinājumu kopā ar pagastu uzcēlis tagadējo Iecavas skolas namu pie Baldones lielceļa; šis skolas nams bijis toreiz staltākais visā Zemgalē un Kurzemē. Tas iesvētīts 1876. gadā. Grāfs, uz savas laulātās draudzenes ierosinājumu, algojis arī skolai trešo skolotāju un ierīkojis skolā bērnu kopēdināšanu, dodams produktus no muižas par brīvu. Cik vērojams, no skolas arhīvā atrastiem dokumentiem, tad grāfa Pālena kundze bijusi skolas īsta mecenāte: tā rūpējusies par skolas apgādāšanu un labklājību un skolas darbību visādi veicinājusi. Pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas laikā skolā mitinājušies vācu kareivji, kuri skolas iekšieni un iekārtu galīgi izpostījuši, tā kā pagasta pašvaldība pēc kara izdevusi apm. 15.000 latus skolas savešanai kārtībā. Iecavu atbrīvojot no bermontiešiem 1919. g. 14. novembrī pie Iecavas skolas krituši varoņu nāvē IV Valmieras kājnieku pulka virsleitnants Bērziņš un 2 mūsu kareivji. Pēdējos gados Iecavas skolā skolēnu skaits svārstījies no 240 līdz 353. Līdz ar to arī mācības spēku skaits ir 10, no kuriem 8 štata skolotāji. Skolas pārzinis sākot ar 1927. gadu ir R. Šūmanis. Skola apgādāta moderniem mācības līdzekļiem, par ko jāpateicas skolas padomes un bērnu vecāku atbalstam. Pateicoties tautas vadoņa draudzīgam aicinājumam, skola saņēmusi ap 200 grāmatu un vērtīgu radioaparātu. Skolas internātam ar skolas padomes un bērnu vecāku atbalstu iegādātas 50 glītas metāla gultas. Skolas telpas izdaiļotas gleznām, no kurām 9 dāvinājusi pagasta pašvaldība, bet 5 iegādājuši skolēni par saviem saziedotiem līdzekļiem. Skolas aktu zālē 1934. g. 25. novembrī piestiprināta marmora piemiņas plāksne Latvijas atbrīvošanā kritušiem Iecavas skolas bijušiem audzēkņiem. Patlaban pie skolas tiek ierīkots plašs (1,5 ha) skolas mācības dārzs, kādam pasākumam pagasta pašvaldība dāvinājusi zemi un 20 ābelītes, bet skolas padome un bērnu vecāki sarīkoja bazāru, kas deva 535 latus tīrā atlikuma. Turpmākais uzdevums, blakus audzināšanas un mācīšanas darbam, ir šo dārzu izkopt.”
 

Adrese: Iecavas novads, Iecava, Baldones iela