05.07.19

Rembates muiža (Ringmundshof)



                                       (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                         (Foto atrasts internetā)


Rembates pils kopā ar Skrīveru, Lielvārdes un Kokneses pilīm bija lielākās Daugavas ielejā. Diemžēl liktenis nav lēmis saglabāties tieši šiem Daugavas muižu arhitektūras ievērojamākajiem pieminekļiem. Rembates muiža no 1831.gada piederēja fon Rautenfeldu dzimtai, bet pirms tam tajā saimniekoja fon Vulfenšildi, fon Igenstrēmi un citi.
Rembates pils bija vēlīnā klasicisma celtne ar iespaidīgu portiku, taču ēkā bija vērojami aizguvumi no neorenesanses (poligonālais torņveida apjoms), kā arī antīko villu arhitektūras. Pils pirmo reizi cieta 1905. gadā, kad to nodedzināja. Līdz Pirmajam pasaules karam pili atjaunoja pēc Vilhelma Romāna Restlera (Roessler, 1878–1949) projekta. Rembates pils gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, līdz mūsdienām ir sagalabājies vien Rembates parks, kas ir Valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts un dažas palīgēkas, arī bijušā ķieģeļu cepļa pagrabs. Parks 13 h platībā stiepjas no Lielvārdes dzelzceļa stacijas līdz Daugavas krastam. Parku sāka veidot ap 1858. gadu kā ainavu parku pie Rembates muižas. Parkā ir dīķis, kas apņem sauszemi, veidojot savdabīgu saliņu, uz kuru ved celiņš. Uz saliņu esot vedis loka tiltiņš, dīķītī peldējuši gulbji. Dīķī ūdens regulāri mainījies, jo tajā pa speciāli iemūrētu kanālu un kāpnītēm ieplūda upīte. 1968. gadā saliņai tika piešķirts Spīdalas vārds; tur notiek koncerti, teātra izrādes un dejas. Parka teritorijā, pamatojotes uz arhitektes Ilzes Māras Janelis (1940) izstrādāto Rembates muižas parka rekonstrukcijas un atjaunoto stādījumu priekšlikumu, Lielvārdes pilsētas dome veikusi parka labiekārtošanas darbus. Veicot dīķa rekonstrukciju, parkā tika atsegta 19. gadsimta laikā veidotā ūdenskrituma kaskāde. Parka teritorijā kopš 1997. gada atrodas arī Uldevena koka pils. Rembates muižas zirgu staļļa un vāgūža vietā ir uzbūvēts tagadējais Lielvārdes kultūras nams. Pirmoreiz to jau uzbūvēja pēc pirmā pasaules kara, kad ar talku palīdzibu tika novāktas drupas un uzcelts kultūras naams. Tomēr 1962.gadā tas nodega un jauno, patreizējo, uzbūvēja tikai 1976.gadā.

Rembates muižas īpašnieka dēls Heinrihs fon Rautenfelds salaulājās ar latviešu meiteni Emīliju Kuģenieci. Tas nepatika vecākiem un sabiedrībai. Laulībām tika likti visdažādākie šķēršļi - liegts mantojums, ieslodzīšana vājprātīgo ārstniecības iestādē u.c. Taču mīlestība izrādījās stiprāka, kaut Rautenfeldam mūžs pagāja ciešanās un pazemojumos no piedrīgo puses. Par to rakstīja K. Jēkabsons savā darbā "Heinrihs Rautenfelds", izdots 1926. gadā, atkārtoti 1994. gadā.  Heinrihs fon Rautenfelds bijis ļoti inteliģents cilvēks un labi izturējies pret saviem padotajiem. Par to var lasīt arī Andreja Pumpura grāmatā “Tēvija”. A.Pumpurs kādu laiku strādājis Rembates muižā par pirmo mērnieka puisi.

2015.gada 25.jūlijā nozīmīgākais Lielvārdes novada svētku notikums bija lielvārdieša Paula Kveldes Goda krēsla atklāšana Rembates pils parkā, kas iezīmēja jaunu pavērsienu novada izcilāko personību devuma novērtēšanā. Pauls Kvelde - vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Adrese: Lielvārde, Parka iela 3,  Lielvārdes kultūras nama apkārtne