"Pati pils, monumentāla celtne krievu ampīra stilā, stāvēja liela
parka vidū, kas nemanāmi pārgāja biezā mežā. Parādes piebrauktuve, ko rotāja
smagnējas kolonnas, bija pavērsta uz milzīgu apaļu pagalmu, ko ceļš sadalīja uz
pusēm.
Mājas pusē pagalmu veidoja zālājs ar krūmiem un puķu dobēm, bet otru pusi aizņēma dīķis, kurā peldēja mājputni. Tieši pretī ieejai, aiz dīķa, atradās staļļi un kariešu šķūnis, arī ampīra stilā. Ar savu otru fasādi pils bija vērsta pret parku. Šajā pusē bija liela terase... No šīs terases pavērās skats uz lielu pļavu, ko no vienas puses ierāmēja neliels ezers ar gleznainu salu, kuru ar sauszemi savienoja prāmis, no otras puses - mežs. Uz māju veda plata ēnaina aleja, divu verstu garumā." (Александр Давыдов. Воспоминания. Париж, 1983)
Mājas pusē pagalmu veidoja zālājs ar krūmiem un puķu dobēm, bet otru pusi aizņēma dīķis, kurā peldēja mājputni. Tieši pretī ieejai, aiz dīķa, atradās staļļi un kariešu šķūnis, arī ampīra stilā. Ar savu otru fasādi pils bija vērsta pret parku. Šajā pusē bija liela terase... No šīs terases pavērās skats uz lielu pļavu, ko no vienas puses ierāmēja neliels ezers ar gleznainu salu, kuru ar sauszemi savienoja prāmis, no otras puses - mežs. Uz māju veda plata ēnaina aleja, divu verstu garumā." (Александр Давыдов. Воспоминания. Париж, 1983)
Muižas kungu dzīvojamā ēka, klasicisma stila pils, celta 19. gadsimta 20. gados. Pilsblīdenes muižas centra galvenās saimniecības ēkas bija simetriski izkārtotas ap poligonālo pagalmu. Attālāk bija izvietots dzirnavu saimniecībaskomplekss, doktorāts, siltumnīcas, brūzis. Sākotnējais pils īpašnieks bija grāfs Žanno Mēdems, pēc viņa nāves mantinieki 1843. gadā Pilsblīdenes muižas kompleksu pārdeva firstam Oto Līvenam. No 1924. gada ēkas tika iznomātas brāļiem Ciņiem. 1932. gadā pils kopā ar parku tika nodota Tautas labklājības ministrijai.
1939.gada laikraksts “Rīts” raksta: Braucot Rīgas-Liepājas
vilcienā — 111 km no Rīgas, vai 112 km no Liepājas uz Rīgas pusi, ceļotājs pa
kupejas logu ar manāmu ziņkāri paveras skaistajā Blīdenes stacijas ēkā, jo šeit
pieturošie vilcieni drīz sāks atvest cilvēkus, kam dzīve paiet garām, kuri nav
varējuši atturēties kaislībām un kļuvuši narkotiķi un alkoholiķi. Viņiem 1 km
attālajā Pilsblīdenes saimniecībā būs jāaizmirst dzīvošana uz citu rēķina un
jānopelna mūsu garšīgā rudzu maize pašiem. Te būs iekārtots pat tā, ka to varēs
nopelnīt katrs savā amatā, kas vāja rakstura dēļ pamests. Pilsblīdenes
saimniecībā ierīkos drēbnieku, kurpnieku un galdnieku darbnīcas, mājputnu
audzētavas un citus pasākumus. Ap 7 ha lielais parks gaidīt gaida rokas, kas
izravētu nezālēm apaugušos rožu krūmus, iztīrītu celiņus, sakārtotu bišu
stropus un paveiktu daudz citu darbu. Un tā savs labums būs i sabiedrībai, i
pašam šurpu ceļa mērotājam.
Patreiz Pilsblīdenes pili uzrauga tautas labklājības ministrijas algots darbinieks Žanis Štāls. Viņam darba pilnas rokas, jo, lūk, — tūristi katru dienu gribot zināt kaut ko par šeit notiekošo. Ap 200 m no pils vēl atrodas dzertuve ar degvīnu, alu, sālītām desām un līdzīgām lietām. Tai jau dots norādījums darbību izbeigt. Šīs iestādes īpašnieks par to visai noskumis, jo bijušajā muižas klētī, kuras grīdas vēl labi saglabājušās un kuru gatavošanai naglu vietā senos laikos lietotas oša tapas, vēl nesen tik bieži apmeklējuši apkārtējo zāģētavu daudzie strādnieki un citi viesi. Tomēr šī vīra bēdas pavisam nobāl to priekšā , kuras tagad bieži sajūt mātes sirds un mazās rociņas, kas sestdienu vakaros, maizes prasot, vijas ap kaklu raudošai pavarda sargātājai...”
Patreiz Pilsblīdenes pili uzrauga tautas labklājības ministrijas algots darbinieks Žanis Štāls. Viņam darba pilnas rokas, jo, lūk, — tūristi katru dienu gribot zināt kaut ko par šeit notiekošo. Ap 200 m no pils vēl atrodas dzertuve ar degvīnu, alu, sālītām desām un līdzīgām lietām. Tai jau dots norādījums darbību izbeigt. Šīs iestādes īpašnieks par to visai noskumis, jo bijušajā muižas klētī, kuras grīdas vēl labi saglabājušās un kuru gatavošanai naglu vietā senos laikos lietotas oša tapas, vēl nesen tik bieži apmeklējuši apkārtējo zāģētavu daudzie strādnieki un citi viesi. Tomēr šī vīra bēdas pavisam nobāl to priekšā , kuras tagad bieži sajūt mātes sirds un mazās rociņas, kas sestdienu vakaros, maizes prasot, vijas ap kaklu raudošai pavarda sargātājai...”
6.Kurzemes lielkaujas sīvo kauju gaitā izmantota gan kā atbalsta punkts, gan kā lazarete.1959. gadā pilī izcēlās ugunsgrēks. Pēc ugunsgrēka 1961. gadā pilī atvēra veco ļaužu pansionātu. 1986. gadā pilī atkal izceļās ugunsgrēks. Kopš tā brīža pils stāv tukša un izpostīta. Parks (24ha) ierīkots 19.gs.20.-tajos gados. To ierīkojis barons fon Vāls. Parkā ir apmēram 37 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumu, tas atrodas valsts aizsardzībā. Parks ir nekopts, apkārtne aizaugusi.
Adrese: Brocēnu novads, Blīdenes pagasts, Pilsblīdene
