(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
Švarca
muižas pirmsākumi meklējami
jau 18.gs. beigās, kad Mārtiņš Dumpis un Vilhelms Pecholcs paraksta nomas
līgumu par vienas istabas un viena malkas kambara izīrēšanu. 1863. gadā īpašums
jau pieder Johanam Brinkam, tas sastāvēja no koka dzīvojamās mājas, diviem
ērberģiem, sakņu pagraba, dārza un siena pļavas. Gruntsgabals laika gaitā vēl 5
reizes maina savus īpašniekus. Līdz to iegādājas J. Švarca, un no tā laika
apbūve iegūst nosaukumu Švarca muiža. 1931. gadā šo īpašumu par 60 000 latiem
nopērk rakstnieks Jēkabs Janševskis. 1937. gadā, projektējot Daugavgrīvas ielas
paplašināšanu un iztaisnošanu, bija paredzēts māju nojaukt. Tomēr tas netika
izdarīts, jo ielu neiztaisnoja, kā bija iecerēts sākotnēji. Padomju gados ēkā
atradās komunālie dzīvokļi un tā bija kritiskā stāvoklī. 2002. gadā sākās nama
arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kuru vadīja J.Zviedrāns. Projekta arhitekte
L. Rengarte. Tā tika izvirzīta konkursa „Latvijas koka arhitektūras gada balva
2006-2007” 2. kārtā.
Adrese: Rīga, Daugavgrīvas iela 7
